SES-4
 | Šis raksts ir par pašreiz notiekošu kosmisko lidojumu. Misijas gaitā informācija var strauji mainīties. | .jpg){kind=small} |
| SES-4 | |||||
| KA veids | sakaru pavadonis | ||||
| Organizācija: | SES World Skies,  Nīderlande | ||||
| Izgatavotāji | Space Systems/Loral,  ASV | ||||
| Bāzes platforma | LS 1300 | ||||
| Starts | 14.02.2012. 19:36:36 UTC | ||||
| Starta vieta | Baikonura 39/200  Kazahstāna | ||||
| Nesējraķete | Proton-M/Briz-M,  Krievija | ||||
| Darbības ilgums | 15 gadi (plānots) | ||||
| NSSDC ID | 2012-007A | ||||
| SCN | 38087 | ||||
| Masa | 6180 kg | ||||
| Enerģija | saules baterijas | ||||
| Orbītas elementi | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Orbītas veids | GSO | ||||
| Punkta koordinātas | 22° R | ||||
| Programma SES | |||||
| |||||
SES-4 ir Nīderlandē bāzētās kompānijas SES World Skies sakaru pavadonis, kuru palaida 2012. gada februārī. SES-4 paredzēts sakaru pakalpojumu sniegšanai Atlantijas okeāna reģionā: Eiropai, Rietumāfrikai, Amerikai. To izgatavojusi kompānija Space Systems/Loral, Loral Space & Communications meitas uzņēmums. SES-4 ir lielākais no SES grupas pavadoņiem.[1]
Pavadonis izgatavots uz platformas LS 1300 bāzes. SES-4 ir 52 C joslas un 72 Ku joslas raidītāji.[2]
2008. gadā kompānija SES NEW SKIES noslēdza līgumu ar Space Systems/Loral par pavadoņa NSS-14 būvi. 2010. gadā, pēc SES AMERICOM apvienošanās ar SES NEW SKIES kā kompānija SES World Skies, NSS-14 tika pārdēvēts par SES-4.[3]
SES-4 startam bija jānotiek 2011. gada 26. decembrī, bet to divas reizes pārcēla. Pirmo reizi raķetes dzinējbloka Briz-M elektronikā tika atklāta kļūme un raķeti nācās noņemt no starta laukuma, lai telpās nomainītu ierīces.[4] Otro reizi 28. janvārī atklājās kļūme starta kompleksa iekārtās.
SES-4 tika palaists 2012. gada 14. februārī 19:36:36UTC ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M no Baikonuras kosmodroma 39. starta laukuma. Pavadonis no dzinējbloka Briz-M atdalījās pēc 9 stundām 12 minūtēm un tika ievadīts ģeostacionārajā pārejas orbītā. KazSat-2 ar Briz-M tālāk devās uz ģeostacionāro orbītu.[5]
Viens no SES-4 saules bateriju paneļiem neatvērās kā paredzēts. To izdevās izvērst tikai, izmantojot ar raķešdzinēju veiktu "kratīšanu". Šāda pati problēma bija 2011. gadā palaistajam Telstar 14R, kuram pamatā ir platforma LS 1300. Lai tiktu skaidrībā, vai šāda problēma nevar atkārtoties arī 5. martā palaižamajam Sirius FM-6, tā starts tika atcelts.[6]
Ģeostacionāro orbītu SES-4 sasniedza ar savu dzinēju palīdzību.
18. aprīlī SES paziņoja, ka SES-4 atrodas punktā 338° austrumu (22° rietumu) garuma un ir pilnībā gatavs darbam.[7] Tas ir nomainījis pavadoni NSS-7, kurš tiks pārvietots uz citu pozīciju.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 50th SES SPACECRAFT IN ORBIT AFTER SUCCESSFUL ILS PROTON LAUNCH SES, 2012-02-15 (angliski)
- ↑ SES-4, United States of America aerospace-technology.com (angliski)
- ↑ SES 4 Gunter Dirk Krebs (angliski)
- ↑ Юбилейный "Протон" успешно вывел спутник на орбиту Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. Lenta.ru, 2012-01-15 (krieviski)
- ↑ ILS Proton Successfully Launches SES-4 for SES International Launch Services, 2012-02-15 (angliski)
- ↑ "Сириус" пока не полетит Interfax, 2012-02-17 (krieviski)
- ↑ SES-4 SATELLITE NOW OPERATIONAL SES, 2012-04-18, (angliski)
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- SES-4 SES vietnē (angliski)
| ||||||||||||||||||||||