Dragon C2

Vikipēdijas lapa
Dragon C2
COTS Demo Flight 2
Dragon C2 tuvojas SKS
Dragon C2 tuvojas SKS
KA veids kosmosa kuģa izmēģinājums
Organizācija SpaceX, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Izgatavotāji SpaceX, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Bāzes platforma Dragon
Starta datums 22.05.2012. 07:44:38 UTC
Starta vieta Kanaverala SLC-40
Nesējraķete Falcon 9
Nolaišanās 31.05.2012. 15:42 UTC
Nolaišanās vieta Klusais okeāns
Lidojuma ilgums 9 d 7 h 58 min
NSSDC ID 2012-027A
SCN 38348
Orbītas elementi
Centr. ķermenis Zeme
Slīpums 51,6°
apogejs 346 km
perigejs 297 km
Programma Dragon
IepriekšējaisNākamais
Dragon C1SpaceX CRS-1

Dragon C2 jeb COTS Demo Flight 2, zināms arī kā Dragon C2+ jeb Dragon C2/C3 bija ASV ASV uzņēmuma SpaceX bezpilota kosmosa kuģa Dragon pirmais lidojums uz Starptautisko kosmosa staciju. Šis bija NASA Komerciālo orbitālo transportēšanas pakalpojumu COTS programmas, kurā piedalās SpaceX, otrais demonstrācijas lidojums. Kravas kuģi palaida 2012. gada maijā nesējraķetes Falcon 9 trešajā lidojumā.

Pēc sākotnējā plāna COTS otrajā lidojumā transportkuģim vajadzētu tikai pietuvoties stacijai, bez savienošanās ar to, kā arī atgriezties uz zemes. Tikai trešajā lidojumā (COTS Demo Flight 3) notiktu saslēgšanās ar SKS. SpaceX ierosināja apvienot abu demonstrācijas lidojumu uzdevumus vienā. 2011. gada 9. decembrī NASA formāli apstiprināja abu misiju apvienošanu ar starta datumu 2012. gada 7. februārī.[1]

Derīgā krava[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transportkuģa hermētiskajā sekcijā atradās 520 kg kravas: ūdens, pārtika, apģērbs, datoru aparatūra, studentu eksperimenti un dažādas citas lietas. Uz zemi atgriežamā krava bija plānota ar masu 660 kg: eksperimentu paraugi, eksperimentu aparatūra, SKS sistēmu aparatūra un skafandru EMU daļas.[2]

Pie nesējraķetes Falcon 9 otrās pakāpes bija piestiprināts neliels konteiners, kuru piegādāja uzņēmums Celestis, kas nodarbojas ar mirušu cilvēku pelnu nogādāšanu kosmosā. Konteinerā atradās pa vienam gramam 308 personu pelnu, pazīstamākie no kuriem ir ASV astronauts Gordons Kūpers (Gordon Cooper) un Kanādas aktieris Džeimss Dūens (James Doohan).[3] Raķešpakāpe aptuveni gada laikā ieies Zemes atmosfērā un sadegs.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dragon C2 tika palaists 2012. gada 22. maijā 07:44:38 UTC ar nesējraķeti Falcon 9 no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma SLC-40.

25. maijā notika Dragon tuvošanās, satveršana un saslēgšanās ar staciju. 13:56 UTC stacijas manipulators, kuru vadīja Donalds Petits satvēra kosmosa kuģi. Pēc tam stundas laikā notika kuģa sistēmu pārbaudes, un 15:04 sākās Dragon pārvietošanas operācija. 15:47 tas tika novietots Harmony moduļa pret Zemi vērtajā pieslēgvietā. 16:02 tika pabeigta kuģa saslēgšanas operācija. Dragon lūka tika atvērta 26. maijā 09:53 UTC.[4] Nākamo piecu dienu laikā transportkuģis tika izkrauts un tajā tika iekrautas uz Zemi atgriežamās kravas.

31. maijā 07:05 UTC Dragon, kas bija satverts ar stacijas manipulatoru, kuru vadīja Džozefs Akaba, tika atvienots no Harmony moduļa. Pēc tā pārvietošanas drošā attālumā 09:49 UTC tika atlaists no manipulatora. Tad transportkuģis veica vairākus manevrus un attālinājās no SKS. 14:51 tika ieslēgts dzinējs bremzēšanai, kas ilga 9 minūtes 50 sekundes. 15:13 tika atdalīts nolaižamais aparāts. Tas iegāja Zemes atmosfērā un 15:42 UTC nolaidās Klusajā okeānā aptuveni 740 km uz dienvidrietumiem no Losandželosas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Denise Chow. «First Private Spaceship Flight to Space Station Announced». Space.com (angliski) (New York), 2011-12-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-12-09. Skatīts: 2011-12-09.
  2. (angliski) SpaceX-D Manifest USOS (U.S. On-Orbit Segment) Cargo. NASA. 2012-04. Atjaunināts: 2012-04-20.
  3. Clara Moskowitz. «Ashes of Star Trek's 'Scotty' Ride Private Rocket Into Space». Space.com (angliski). New York, 2012-05-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-05-22. Skatīts: 2012-05-22.
  4. Space station crew opens door to commercial spaceship Arhivēts 2012. gada 29. maijā, Wayback Machine vietnē. STEPHEN CLARK, SPACEFLIGHT NOW, 2012-05-26, (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]