2012. gads kosmonautikā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Notikumi kosmonautikā: 2009. 2010. 2011. 2012. 2013. 2014. 2015.
Notikumi pasaulē: 2009. 2010. 2011. 2012. 2013. 2014. 2015.

Šeit apkopoti 2012. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Vispārēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gadā Ziemeļkoreja kļuva par kosmisko lielvalsti (palaists savā valstī izgatavots pavadonis ar savu nesējraķeti), decembrī palaižot pavadoni Kwangmyŏngsŏng 3-2. Arī Ungārija (MaSat-1), Polija (PW-Sat), Rumānija (Goliat) un Baltkrievija (BKA) tika pie sava pirmā pavadoņa, gan ar citu valstu palīdzību.

Kosmiskie nesēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. februārī notika Eiropas vieglās klases nesējraķetes Vega pirmais starts.

Jūnijā bija pirmais nesējraķetes Delta IV Heavy starts ar forsētu dzinēju RS-68A, palaižot militāro pavadoni USA-237.

12. aprīlī, mēģinot palaist Ziemeļkorejas pirmo pavadoni Kwangmyŏngsŏng-3, 90 sekundes pēc starta eksplodēja raķete Unha-3.

Iespējams, maijā un septembrī Irāna bija mēģinājusi palaist pavadoni Fajr ar nesējraķeti Safir-1B.

6. augustā neveiksmi piedzīvoja Krievija, kad tās raķetes Proton-M augšējā pakāpe Briz-M piedzīvoja avāriju, neievadot pienācīgā orbītā pavadoņus Telkom-3 un Ekspress-MD2. Pēc šī negadījuma, kurš nebija vienīgais pēdējos gados, Krievijas kosmiskajā nozarē tika sāktas strukturālas reformas.

Decembrī palaižot Jamal-402, atkal bija kļūme ar dzinējbloku Briz-M, kura dēļ pavadonis ievadīts zemākā orbītā. Šoreiz pašam pavadonim pietika resursu, lai sasniegtu ģeostacionāro orbītu.

Kosmosa pētniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gadā Mēness gravitācijas kartēšanu veica NASA dvīņu zondes GRAIL. Decembrī tās tika novadītas no orbītas un ietriektas Mēness virsmā.

Jūnijā palaista NASA rentgenstaru observatorija NuSTAR.

6. augustā mobilā laboratorija Curiosity nolaidās uz Marsa virsmas.

Septembrī NASA zonde Dawn atstāja asteroīda Vesta orbītu uz iegāja trajektorijā uz pundurplanētu Cerera, kuru tas sasniegs 2015. gadā.

Aprīlī Ķīnas zonde Chang'e-2 atstāja librācijas punktu L2, un 13. decembrī pārlidoja asteroīdu 4179 Toutatis 3,2 km attālumā.

Pilotējamie lidojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķīnai palaižot kosmosa kuģi Shenzhou 9, pirmoreiz kosmosā devās pirmā Ķīnas sieviete Liu Jana; ar to veikta pirmā pilotējamā Ķīnas kosmiskā aparāta saslēgšanās ar citu objektu (orbitālās stacijas prototipu Tiangong 1).

Uz SKS palaisti četri kosmosa kuģi Sojuz. Panākta vienošanās, ka ekspedīcijas varētu pagarināta no sešiem mēnešiem līdz gadam. Ar vairākiem kravas kuģiem Progress izmēģināta shēma, pēc kuras kuģis ar staciju saslēdzas sešu stundu laikā pēc starta. Parasti kosmosa kuģi saslēdzas divu vai trīs diennakšu laikā. Tas ļautu saīsināt kosmonautu atrašanos autonomā lidojumā ar minimālām ērtībām, kad kosmonauti bieži piedzīvo nepatīkamas fizioloģiskas izpausmes.

Notika privāti būvētā transportkuģa Dragon divi starti un saslēgšanās ar SKS. Pirmais no tiem C2 bija izmēģinājumu režīmā, bet otrais CRS-1 jau bija NASA komerclīguma ietvaros.

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Starp 22. septembri un 25. oktobri — ar nesējraķetes Safir-1B avāriju (iespējams) beidzās mēģinājums palaist pavadoni Fajr.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]