Pāriet uz saturu

Sakši

Vikipēdijas lapa
Sakši
(osx): Sahson
Angļu (oranža) un Sakšu (zila) izplatība ap 500. gadu
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Senā Saksija, Jitlande, Frīzija, Heparhija (Anglija)
Valodas
sensakšu valoda, senangļu valoda
Reliģijas
Pirmsākumos Ģermāņu pagānisms un Anglosakšu pagānisms, vēlāk Kristietība
Radnieciskas etniskas grupas
anglosakši, angļi, frīzi, jiti

Sakši (latīņu: Saxones, senangļu: Seaxe, lejasvācu: Sassen, vācu: Sachsen, nīderlandiešu: Saksen) bija ģermāņu cilšu grupa, kura vēsturiski dzīvoja Ziemeļjūras piekrastes rajonos, Lejassaksijas federālajā zemē. Liela daļa no sakšiem viduslaiku sākumā pārcēlās dzīvot uz Lielbritānijas salu un bija viena no grupām, kas veidoja anglosakšus, kuri pēc tam izveidoja pirmo apvienoto Anglijas Karalisti. Daļa no sakšu ciltīm palika uz dzīvi mūsdienu Vācijas teritorijā, kur tos pakļāva franki, viņu apdzīvotā teritorija 843. gadā tika iekļauta Austrumfranku Karalistē.[1]

IX gadsimtā tagadējos Vācijas dienvidaustrumos izveidojās Saksijas hercogiste, kuras iedzīvotāji nebija sakši un tās nosaukumā vārds "Saksija" tika iekļauts dinastisku iemeslu dēļ.[2][3] Tagad šai rajonā, sauktā par Augšsaksiju, atrodas federālās zemes, kuras ietver šo nosaukumu — Saksijas brīvvalsts un Saksija-Anhalte.

Daļa sakšu kopā ar citiem ģermāņiem 12. gadsimtā un pēc tā devās kolonizēt Transilvāniju tagadējā Rumānijā, kur līdz šodienai saglabājusies tā saucamo Transilvānijas sakšu kopiena.[4][5]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]