Pāriet uz saturu

Sarkstošā atmatene

Vikipēdijas lapa
Sarkstošā atmatene
Agaricus langei
Sarkstošā atmatene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaAtmateņu dzimta (Agaricaceae)
ĢintsAtmatenes (Agaricus)
SugaSarkstošā atmatene (A. langei)
Sarkstošā atmatene Vikikrātuvē

Sarkstošā atmatene, agrāk asiņainā atmatene (Agaricus langei, arī Psalliota langei un Agaricus haemorrhoidarius) ir Latvijā reta atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

  • Cepurīte: krāsa no okerdzeltenas līdz riekstu un tumši brūnai vai brūngansarkanai, jauna gluda, vēlāk saplaisā pieguļošās tādas pašas krāsas vai tumšākās platās, koncentriskās zvīņās. Forma sākumā olveida, vēlāk koniska un plakani izplesta, nereti ar pauguru. Platums līdz 12 cm. Mīkstums balts, griezumu vietās ātri un koši sārtojas, ar koksnes smaržu un riekstu garšu.
  • Lapiņas: sākumā pelēcīgi sārtas, vēlāk koši rozā un tumši brūnas, šķautnes baltas un pūkainas, brīvas, ciešas.
  • Kātiņš: bālgans vai viegli sārts, zem gredzena ar brūnganām zvīņām, griezumā krāsojas koši rozā, cilindrisks, bieži līks, ar nokarenu gredzenu, kura virspuse balta, bet apakšpuse parasti brūni zvīņota. Garums līdz 12 cm, resnums 1,5—3 cm.
  • Sporas: elipsoīdas, gludas, brūnas, masā violeti brūnas, ar dīgšanas atveri un eļļas pilienu katrā sporā, 4,5—8/3—5 µm.
  • Bazīdijas: četrsporu.
  • Cistīdas: cilindriskas un vālesveida, 25—35/13—20 µm.[1]

Augšanas apstākļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meža nobiru saprofīte. Aug no jūlija līdz oktobrim retos mežos egļu nobirās.[2]

Barības vērtība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Līdzīgās sugas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīga ir meža atmatene, kura aug līdzīgās vietās un kura griezumā sārtojas lēni, bet pēc tam brūnē. Visas atmatenes, ar kurām Latvijā šo sugu var sajaukt, ir ēdamas. Mušmires atšķiras no atmatenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām.

  1. V.Lūkins, “Mušmires un atmatenes”, Avots, 1981., 71. lpp.
  2. A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974., 46. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]