Sauriešu karjers

Sauriešu ģipšakmens karjers ir mākslīgu ūdenskrātuvju kopa Ropažu novadā, Stopiņu pagasta administratīvajā teritorijā. Tā kopējā platība ir 31 hektārs. Ūdenstilpes iedalāmas Ziemeļu, Rietumu un Dienvidu ūdenstilpēs, kuras ir savstarpēji savienotas, un atsevišķā Austrumu ūdenstilpē. Ūdenstilpes baro ģipšakmens ieguves laikā atsegtie zemūdens avoti, kas tām piegādā Latvijai neraksturīgi dzidru ūdeni ar redzamību līdz 5 m un vairāk. Tas piesaista gan atpūtniekus, gan nirējus.

Ūdens līmeņa celšanās

Ģipšakmens ieguve šeit sākta jau 1913. gadā, bet ūdenstilpes radušās SIA "Knauf" darbības rezultātā, un 2010. gadā karjeri ierakstīti Zemesgrāmatā kā Stopiņu pašvaldības īpašums. SIA "Knauf" darbības laikā šajās ūdenskrātuvēs ūdens līmeni regulēja sūkņu stacija. Pašvaldībai pārņemot šos īpašumus, sūkņu stacija tika demontēta, līdz ar to vairs nepastāvēja nekādas ūdens līmeņa kontroles iespējas. Jau no 2008. gada iedzīvotāji informēja par ūdens līmeņa celšanos.

Ūdens līmeņa izmaiņas redzamas piekrastes joslā, kur redzami zem ūdens palikuši koki, kas vietām apzāģēti ūdens līmeņa augstumā. Kāpjot ūdens līmenim, izveidojusies Dienvidu ūdenskrātuve, kas savienota ar rietumu ūdenskrātuvi ar grāvja palīdzību. Pēc ūdens līmeņa celšanās, applūstot ceļam, ziemeļu ūdenskrātuve ir savienota ar rietumu ūdenskrātuvi.

Apvidus raksturojums

Karjeros raksturīgi stāvi akmeņaini krasti, daudzviet grūti pieejami. Atpūtas iespējas ierobežotas sakarā ar apgrūtinātu piebraukšanu. Apsaimniekotu peldvietu nav. Dienvidu ūdenskrātuves apvidū motokrosa trase un apvidū pastiprināta nekontrolēta motociklistu un kvadraciklistu aktivitāte.

Ūdenskrātuves raksturojamas kā oligotrofi ezeri ar aukstūdens zivjaudzēšanas potenciālu, piemēram ezera forelēm. Bioloģiskā daudzveidība zema. Novērota rauda, rudulis, asaris, vīķe, līdaka, līnis un karpa.

Gar krastiem niedru un vilkvālīšu joslas. Zemūdens veģetācija, kurā dominē daudzlapes, bagātīgāka ir Ziemeļu ūdenskrātuvē, kura appludināta kopš 1984. gada. Sakarā ar atšķirīgu vecumu, ezeros novērojama progresīva barības bāzes izaugsme. Sauriešu karjera dzelmē, kas sasniedz 15 m, nekad nesasilst ūdens, dziļumā tas paliek 6—8 grādu robežās, kaut ūdens virspusē tas var sasniegt 16—18 grādus.