Scandlines
Scandlines ir Vācijas un Dānijas kuģniecības kopuzņēmums. Tas veic prāmju (pasažieru, kravas auto, vilcienu sastāvu) pārvadājumus Baltijas jūrā; apkalpo trīs līnijas starp Dānijas pilsētām un Vāciju un Zviedriju. Dibināts 1998. gadā. Galvenais birojs atrodas Kopenhāgenā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
2012. gadā Rostokas—Hanko līnija tika pārdota uzņēmumam Svenska Orient Linie.
2012. gada 11. oktobrī Scandlines Zviedrijas uzņēmumam Stena Line pārdeva piecas prāmju līnijas Baltijas jūrā.[1]
2018. gada 26. martā paziņots, ka 3i Group par 1,7 miljardiem eiro pārdevis Scandlines akcijas investīcijas uzņēmumiem First State Investments un Hermes Investment Management. Vienošanās paredz, ka 3i Group no jauna veiks investīcijas Scandlines, atgūstot 35 % kapitāldaļu; tad First State Investments piederēs 50,1 % un Hermes Investment Management 14,9 % akciju.[2]
Darbība Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Scandlines savu darbību Latvijā sāka izvērst aptuveni 1995. gadā, atklājot pirmo prāmja līniju Liepāja-Rostoka. Otro līniju aptuveni 1997. gadā Scandlines atklāja maršrutā Liepāja-Karlshamna.
Trešo līniju aptuveni 2002. gadā Scandlines ar kuģi Felow, kuru iegādājās speciāli šai līnijai un kurš agrāk kursēja līnijā Ventspils-Vestervīka, atklāja līnijā Ventspils—Nineshamna. Prāmja līnija Ventspils-Vestervīka iepriekš piederēja Latvijas kompānijai VV Line, kura vai nu neaprēķināja potenciālo pasažieru un kravas mašīnu skaitu vai citu iemeslu dēļ bija spiesta pārtraukt šo biznesu, atdodot vietu Scandlines,[nepieciešama atsauce] kura vēlāk, pierādot savu stabilitāti, uzticamību un pārākumu uzvar konkurences cīņā ar kuģniecības uzņēmumu Rīgas jūras līnijas, kura savukārt piedzīvo bankrotu.
2006. gadā Scandlines pārceļ visas savas līnijas no Liepājas, tādā veidā atsakoties no daļas kravu par labu kuģniecības kompānijām, kuras darbojās Lietuvā. Jādomā, ka pašai kompānijai Scandlines palielinājās izdevumi, jo kopš atteikšanās no Liepājas ostas pakalpojumiem ceļā uz Rostoku un Karlshamnu tagad kuģiem nākas pavadīt par trīs stundām ilgāk. Arī rezultāti šai rokādei jau ir samanāmi. 2008. gadā, vai nu prāmju trūkuma dēļ, vai arī nespējā konkurēt ar Lietuvas kuģniecības kompānijām, kuru kuģu ceļi ir īsāki līdzīgos maršrutos, agrāk šķietami peļņu nesošā līnija Liepāja—Karlshamna (un vēlāk Ventspils-Karlshamna) ir likvidēta.
2012. gadā Scandlines uzņēmumam Stena Line pārdeva līnijas: Liepāja—Trāveminde, Ventspils—Trāveminde un Ventspils—Nīneshamna ar kuģiem Ask, Urd, Scottish Viking un Watling Street.[1]
Scandlines flote
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tagadējā flote
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- M/S Prins Joachim (1997—pašlaik) Gedsera—Rostoka
- M/S Kronprins Frederik (1997—pašlaik) Gedsera—Rostoka
- M/S Prinsesse Benedikte (1997—pašlaik) Redbīhavna—Puttigartena
- M/S Prins Richard (1997—pašlaik) Redbīhavna—Puttigartena
- M/S Deutschland (1998—pašlaik) Redbīhavna—Puttigartena
- M/S Schleswig-Holstein (1998—pašlaik) Redbīhavna—Puttigartena
- M/S Holger Danske (1997—pašlaik) Redbīhavna—Puttigartena
- M/S Hamlet (1997—pašlaik) Helsingborga—Helsingēra
- M/S Tycho Brahe (1991—pašlaik) Helsingborga—Helsingēra
- M/S Aurora af Helsingborg (1992—pašlaik) Helsingborga—Helsingēra
- M/S Mercandia IV (2012—pašlaik) Helsingborga—Helsingēra
Agrāk piederējušie kuģi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- M/S Mecklenburg-Vorpommern (1998—2012) Trelleborga—Rostoka
- M/S Skåne (1998—2012) Trelleborga—Rostoka
- M/S Sassnitz (1998—2012) Trelleborga—Zasnica
- M/S Trelleborg (1997—2012) Trelleborga—Zasnica
- M/S Fellow (2003—2010 čarteris)
- M/S Ask (1997—2012) Liepāja—Trāveminde
- M/S Urd (1997—2012) Liepāja—Trāveminde
- M/S Merchant (2008—2012) Hanko—Rostoka
- M/S Aurora (2007—2012) Hanko—Rostoka
- M/S Petersburg (1999—2009)
- M/S Kaunas (2010—2011)
- M/S Scottish Viking (2011—2012) Ventspils—Nīneshamna
- M/S Watling Street (2011—2012) Ventspils—Trāveminde
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 „Stena Line” sola renovēt prāmjus, arī „Urd” un „Ask” irLiepaja
- ↑ Scandlines Sold for USD 2.1 Billion World Maritime News, March 26, 2018
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Scandlines.
- Scandlines mājaslapa
|