Stena Line
 | |
| Tips | Privāts uzņēmums |
|---|---|
| Darbības joma | Transports Prāmji |
| Dibināts | 1962. gads |
| Galvenais birojs |
 Zviedrija, Gēteborga |
| Galvenās personas | Dan Sten Olsson, dibinātājs un īpašnieks |
| Produkti | Prāmji, kravas, pasažieri, ceļošana |
| Ieņēmumi |
 12,0 miljardi SEK (2015) |
| Darbinieki | 5000 (2015) |
| Devīze |
Veidojot labāku dienu Ikviens ir pelnījis atpūtu |
| Tīmekļa vietne | stenaline.com |
Stena Line ir Zviedrijas uzņemums. Tas ir viens no lielākajiem prāmju operatoriem pasaulē, veic kravas un pasažieru pārvadājumus Īrijā, Lielbritānijā, Francijā, Nīderlandē, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Polijā un Latvijā.
Dibināšanas brīdī viens no uzņemuma īpašnieka Stena Alana Olsona izgudrojumiem bija duty free tirdzniecība braucienos, kas ļāva nopelnīt papildu naudu flotes attīstībai.[1]
Maršruti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stena Line veic pasažieru un kravu pārvadājumus 18 līnijās,[2] tajā skaitā divas līnijas atiet no Latvijas: no Liepājas uz Trāvemindi (Lībeku, Vācija) un no Ventspils uz Nīneshamnu (Zviedrija). Līnija starp Ventspili un Nīneshamnu. Šajos maršrutos pārsvarā tiek piegādātas kravas.
| Īrijas jūra | |||
|---|---|---|---|
| Maršruts
(Valsts valodā) |
Prāmis | Attēls | Brauciena ilgums |
.svg){kind=small} .svg){kind=small} Belfāsta - Kairnriāna 
(Belfast - Cairnryan) |
Stena Superfast VII
Stena Superfast VIII |
2:15
| |
Belfāsta - Liverpūle 
(Belfast - Liverpool) |
Stena Edda
Stena Embla
|
8:00
| |
Dublina - Holiheda .svg){kind=small}
(Dublin - Holyhead) |
Stena Adventurer
Stena Estrid |
3:15
| |
| Roslēra - Fišgārda
(Rosslare - Fishguard) |
Stena Europe
|
3:15
| |
| Ziemeļjūra (Lamanšs) | |||
| Harviča - Huka van Holande
(Harwich - Hoek van Holland) |
Stena Britannica
Stena Hollandica |
6:30
| |
Roslēra - Šerbūra .svg){kind=small}
(Rosslare - Cherbourg) |
Stena Horizon
|
17:00
| |
| Baltijas jūra | |||
Trelleborga - Rostoka 
(Trelleborg - Rostock) |
Mecklenburg-Vorpommern
Skåne |
6:00 | |
.svg){kind=small} Fredrikshamna - Gēteborga .svg){kind=small}
(Fredrikshavn - Gothenburg) |
Stena Jutlandica
Stena Danica
|
3:30 | |
| Gēteborga - Ķīle
(Gothenburg - Kiel) |
Stena Germanica
Stena Scandinavica |
14:00 | |
| Grenaa - Varberga
(Grenaa - Varberg) |
Stena Nautica
|
4:35 | |
.svg){kind=small} Gdiņa - Karlkrūna
(Gdynia - Karlskrona) |
Stena Vision
Stena Spirit
|
10:30 | |
.svg){kind=small} Liepāja - Trāveminde
(Liepāja - Travemünde) |
Stena Flavia
Stena Livia |
26:30 | |
| Nīneshamna - Ventspils
(Nynäshamn - Ventspils) |
Stena Baltica
Stena Scandica |
8:30 | |
Nīneshamna - Hanko .svg){kind=small}
(Nynäshamn - Hanko) |
Urd
Stena Gothica |
13:00 | |
Stena Line darbība Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stena Line Latvijā uzsāka darbību 2012. gada maijā, pārņemot maršrutus no Scandlines. Darījums oficiāli noslēdzās 2012. gada 11. oktobrī.[3][4]
2014. gada aprīlī Stena Line prezentēja integrēto sauszemes un prāmja pakalpojumu izstādē Transrussia'2014 Maskavā, piedāvājot apvienot dzelzceļa un autotransporta pārvadājumus ar prāmi.[5][6] Rezultātā būtiski palielinājās pieprasījums pēc pārvadājumiem uz Skandināviju, un kompānija 2014. gada oktobrī palielināja reisu skaitu maršrutā Ventspils - Nīneshamna no sešiem līdz astoņiem nedēļā,[7] bet 2017. gada sākumā līdz 12 nedēļā.[8]
2015. gadā Stena Line nodrošināja militāro kravu pārvadāšanu saskaņā ar NATO karaspēka rotāciju Baltijas valstīs. "Konkursā par šādu pārvadājumu veikšanu var piedalīties tikai prāmju līnijas, jo tās ir universālas: uz to klāja iespējams izvietot ro-ro aprīkojumu, dzīvojamos konteinerus (pārvietojamās mājas), kā arī cilvēkus," teica Stena Line reģionālais direktors Oskars Osis.[9]
2020. gada oktobrī Stena Line paziņoja, ka 2021. gadā esošie kuģi Scottish Viking un Stena Flavia maršrutā Nīnashamna — Ventspils tiks aizstāti ar diviem pagarinātiem RoPax prāmjiem Stena Lagan un Stena Mersey, tādējādi palielinot maršruta kravu pārvadājumu apjomu par 30 %. 2021. gada 1. februārī Stena Line un uzņēmums Noord Natie Ventspils Terminals parakstīja līgumu uz 20 gadiem, vienojoties par pastāvīgu prāmju satiksmi starp Ventspils brīvostu un Nīnashamnu. 2023. gada 8. maijā Stena Line iegādājās prāmju un ro-ro kravu termināļa darbības Ventspils ostā tiesības (AS Ventspils Stevedoring Company).[10]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Stena Line. - the story of a ferry company. Print One, Halmstad, 2012, p.35.
- ↑ «Ferry routes to England, Ireland & Scandinavia | Stena Line». www.stenaline.nl (en-GB). Skatīts: 2018-02-03.
- ↑ Vēsma Lēvalde. «Stena Line pārņem Scandlines maršrutus no Latvijas». www.db.lv. Dienas mediji izdevniecība, 2012. gada 5. .
- ↑ Vēsma Lēvalde. «Noslēdzies Stena Line darījums ar Scandlines». http://www.db.lv.
- ↑ «Умные паромные решения снизят издержки и принесут прибыль экономике». logistic.ru (krievu valodā). Skatīts: 2016. gada 5. augustā.[novecojusi saite]
- ↑ http://www.logistic.ru/news/news.php?num=2014/04/25/19/31222245[novecojusi saite]
- ↑ LETA. «Prāmju operators 'Stena Line' palielina reisu skaitu no Latvijas uz Zviedriju». www.delfi.lv, 2014. gada 10. .
- ↑ «2017. gadā Ventspils ostā ienāca 1478 tirdzniecības kuģi». Ventspils brīvostas pārvalde. Skatīts: 2018-02-03.
- ↑ BNS. «"Stena Line" izvēlēta regulāriem NATO reģionāliem militārā transporta pārvadājumiem». http://www.liepajniekiem.lv, 2015. gada 10. . Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 5. augustā.
- ↑ Stena Line iegādājusies prāmju un ro-ro kravu termināļa darbību Ventspils ostā LETA, 09.05.2023