Sebežas pacēlums
| Sebežas pacēlums | |
|---|---|
| Kontinents | Eiropa |
| Valstis |
 Krievija Baltkrievija Latvija |
| Atdala |
Latgales augstieni Mudavas zemieni |
| no |
Bežaņicu augstienes Polockas zemienes |
| Ietilpst | Austrumeiropas līdzenumā |
| Garums | 90-100 km |
| Vidējais augstums | 130-160 m |
| Augstums | 213 m |
| Pilsētas | Sebeža, Idrica, Pustoška |
| Koordinātas | 56°14′N 28°55′E / 56.233°N 28.917°EKoordinātas: 56°14′N 28°55′E / 56.233°N 28.917°E |
  Sebežas pacēlums  Sebežas pacēlums | |
Sebežas pacēlums (krievu: Себежское поднятие) ir paaugstināta reljefa dabas apvidus, kā lielākā daļa atrodas Krievijas Pleskavas apgabalā un kas iesniedzas Baltkrievijas Vitebskas apgabalā un Latvijas Ludzas novadā. Pacēlums atdala Latgales augstieni no Bežaņicu augstienes un veido ūdensšķirtni starp Mudes sateces baseinu Mudavas zemienē un Daugavas sateces baseinu Polockas zemienē.
Sebežas pacēlumu veido pauguraina ainava ar vidējo augstumu no 130 līdz 160 m, kas virzienā no austrumiem uz rietumiem plešas 90—100 km garumā. Sebežas pacēluma teritorija atbilst Baltkrievijas kuestai, kas pastāvēja pirmsleduslaikmeta periodā.[1] Tā veidošanās ir saistīta ar Fenoskandijas ledusvairoga Peipusa ledus lielplūsmas Mudavas un Polockas lobu kustībām Dagdas un Gulbenes fāzē, kā arī ledus kušanas ūdeņu kustībām zem ledāja un gar tā malām.[1][2] Kvartāra nogulumu sega atšķiras vietām no 20-40 m līdz 80-100 m.[1]
Sebežas pacēluma teritorijā atrodas vairāki ezeri, tostarp, Nečericas, Oronas, Osinas, Sebežas ezers un citi. Lai aizsargātu ezeru apkaimes ainavas, 1996. gada 8. janvārī izveidots Sebežas nacionālais parks.[3]
Sebežas pacēluma teritorijā izdalāmi divi atšķirīgi reljefa apakšrajoni:
- Pustoškas apakšrajons, kas izsekojams no Bežaņicu augstienes līdz Pustoškas pilsētai, Sviblas, Nevedras un Niščas ezeram. Tas satur pauguru un grēdu ķēdes un sandru līdzenumus.[1]
- Sebežas apakšrajons plešas no Pustoškas pilsētas austrumos līdz Pasienes pagastam rietumos. To raksturo pauguru, paugurmasīvu un paugurgrēdu reljefs ar osiem un kēmiem.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Pleskavas apgabala ezeru kultūrvēsturiskā nozīme. Историко-культурное значение озер Псковской области.» (krievu). Skatīts: 2024. gada 10. maijā.
- ↑ «Fenoskandijas ledusvairoga attīstība Vislas leduslaikmetā un tā hronoloģija» (latviešu). Skatīts: 2024. gada 10. maijā.
- ↑ «Национальный парк “Себежский”» (krievu). Особо охраняемые природные территории России. Skatīts: 2012. gada 17. augustā.