Pasienes pagasts
| Pasienes pagasts | ||
|---|---|---|
 | ||
| Novads: | Ludzas novads | |
| Centrs: | Pasiene | |
| Kopējā platība:[1] | 120,4 km2 | |
| • Sauszeme: | 118,4 km2 | |
| • Ūdens: | 2,0 km2 | |
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 411 | |
| Blīvums (2025): | 3,5 iedz./km2 | |
| Vēsturiskie nosaukumi | ||
| krievu: | Посиньская | |
 Pasienes pagasts Vikikrātuvē | ||
Pasienes pagasts ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos Krievijas un Baltkrievijas pierobežā Zilupes krastos. Robežojas ar sava novada Zaļesjes un Istras pagastiem, Krāslavas novada Šķaunes pagastu, kā arī Krievijas Pleskavas apgabala Sebežas rajonu un Baltkrievijas Vitebskas apgabala Vjerhņadzvinskas rajonu.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Pagasta rietumu un dienvidu daļa atrodas Latgales augstienē, galvenokārt Dagdas paugurainē, ziemeļrietumu stūris atrodas Rāznavas paugurainē. Austrumu daļu aizņem Mudavas zemienes Zilupes līdzenums. Pagasta dienvidu daļā Rāznavas pauguraini no Zilupes līdzenuma nodala Grebļa kalns (Kausa kalns, Āza kalns) - garš, līkumains osveida paugurs, kura garums 5 km, absolūtais augstums sasniedz 156,4 m vjl., bet relatīvais augstums 15 - 30 m. Pamatnes platums 50 - 150 m. Augstākā vieta pagastā - 182,0 m vjl. - pagasta dienvidrietumos.
Hidrogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Upes
[labot | labot pirmkodu]Ezeri
[labot | labot pirmkodu]- Šešku ezers (40,0 ha)
- Pintu ezers (39,4 ha)
Abi šie ezeri atrodas līdzās, tos šķir Grebļa kalns.
- Ļauzinas ezers (7,2 ha)
Purvi
[labot | labot pirmkodu]- Mudovkas purvs (634 ha)
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieks Augusts III Pasienes muižu uzdāvināja lielkancleram J. Borham, vēlāk tā pārgāja viņa sievas Ludvigas īpašumā. 18. gs. beigās muižu nopirka Benislavsku dzimta, muižas kunɡu māja celta 19. gs. pirmajā pusē, 19. gs. beigās muižu nopirka kņaziene M. Oboļenska.[3]
Pasienes pagastu (līdz 1925. gadam Posiņas pagasts) izveidoja pēc 1866. gada guberņu pašvaldības likuma pieņemšanas. Pagasta teritorijā sākotnēji ietilpa tagadējā Zilupes pilsēta, Zaļesjes pagasts un Istras pagasta austrumdaļa, bet mūsdienu pagasta dienviddaļa ietilpa Šķaunes pagasta teritorijā. 1900. gadā pēc dzelzceļa līnijas Ventspils – Maskava atklāšanas ap Rozenovas staciju strauji attīstījās apbūve.
1920. gada zemes reformas laikā Pasienes muižu (Posiń) sadalīja 169 vienībās 1599 ha kopplatībā, Zaļesjes muižu 149 vienībās 1795 ha kopplatībā, Sibelīnas muižu (Sobolino) ar Paulovas pusmuižu uz Zilupes miestu 138 vienībās 1247 ha kopplatībā, bet Gorjānu muižu sadalīja 47 vienībās 610 ha kopplatībā.[4] 1931. gadā nodibināja Zilupes pilsētu. 1935. gadā Ludzas apriņķa Pasienas pagasta platība bija 170,6 km² un tajā dzīvoja 7112 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Beļajevas, Belomojevas, Bondaru, Horoševas, Pasienes, Ploskiju, Sirotinas, Tuļevas un Zaļesjes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Pasienes ciems ietilpis Zilupes (1949-1959) un Ludzas (1959-2009) rajonos. Pasienes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētos Beļajevas un Tuļevas ciemus, 1965. gadā - Zaļesjes ciema padomju saimniecības «Pasiene» teritoriju, 1971. gadā padomju saimniecības «Družba» teritoriju pievienoja Šuškovas ciemam, 1975. gadā pievienoja daļu likvidētā Šuškovas ciema teritorijas.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Pasienes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Zilupes novadā. 2021. gadā Zilupes novadu iekļāva Ludzas novadā.
Latvijas galējais austrumu punkts
[labot | labot pirmkodu]
Pasienes pagasta teritorijā pie Latvijas—Krievijas robežas atrodas Latvijas galējais austrumu punkts (28°14' A.g.), ko iezīmē akmens zīme «Austras koks».
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Pēc CSP datiem 2016. gadā pagastā dzīvoja 604 iedzīvotāju. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Pasienes novadā dzīvoja 41,89% krievu, 27,72% latviešu, 22,68% baltkrievu un 3,46% poļu.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Pasiene (pagasta centrs), Šuškova, Adamova, Katalova, Grišina.
Pārējie: Dolgije, Koļesņiki, Noviki, Trubilova, Sapatņi, Litvjaki, Gorniki, Tarčilova, Gorbači, Piragova, Pricimova, Ļauzina, Konovalova, Dauguļova, Šikucki, Kazaki, Pirdova, Garaņi, Biksi, Noviņje, Gaļici, Siruteva, Skripčina, Škauna, Pedeļova, Kozlova, Žoglova, Tiuļova, Pinti, Šeški, Zaborje, Meikšāni, Kolnačova, Koršupļova, Rieči, Guzenki, Latišonki, Surži
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Transports
[labot | labot pirmkodu]Pasienes pagastu šķērso autoceļi Zilupe-Šķaune-Ezernieki, Joņički-Pasiene, Šuškova-Beļejova un Meikšāni-“Draudzības kurgāns”.[3]
Izglītība un kultūra
[labot | labot pirmkodu]1937. gadā pagastā bija Pasienes valsts pilna pamatskola ar 13 skolotājiem, Pasienes poļu pilna pamatskola ar sešiem skolotājiem, Aizsilu I pakāpes pamatskola ar četriem skolotājiem, un Baltiņu I pakāpes pamatskola ar četriem skolotājiem, Aizupes I pakāpes pamatskola ar trim skolotājiem, Šīlovas I pakāpes pamatskola ar trim skolotājiem.[8]
Pasienes muižas kunɡu mājā mūsdienās atrodas tautas nams, pagasta bibliotēka un poļu biedrība. Darbojas Pasienes pamatskola. Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi ir Skripčinas, Šuškovas, Katalovas, Kozlovas, Latišonku, Šešku-Zaborjes, Šešku, Pakruļu senkapi, Pasienes senkapi (Sopkas), Meikšānu pilskalns, Kausa pilskalns ar apmetni. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Pasienes katoļu baznīca ar žogu un vārtiem.
Valsts nozīmes mākslas pieminekļi ir baznīcas altāris, ērģeles, kancele, trīs sānu altāri, feretrons, krucifikss, monstrance, skulptūru grupa „Kristus kristīšana”, spogulis, Gleznas „Sv. Marija un Dominiks”, „Sv. Vincents” Pasienes katoļu baznīcā. Baznīcā atrodas arī daudzi vietējas nozīmes mākslas pieminekļi (gleznas, krucifiksi, svečturi, zvans, baznīcēnu soli, biktssoli), Pasienes kapu kapliča. Pasienes kapsētā atrodas krusts un sētiņa (1863), krusts B. Trafimovičam (1902).[3]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- 1 2 3 Pasienes pagasts Ludzas novada bibliotēkas kultūrvēstures datu bāze
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XVI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 31 030. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XVI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 31 029. sleja.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu].png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||
