Pasienes pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pasienes pagasts
Pasienes pagasts LocMap.png
Novads: Zilupes novads
Centrs: Pasiene
Platība: 120,36 km2
Iedzīvotāji (2010): 604[1]
Blīvums: 5 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
krievu: Посиньская
Pasienes pagasts Vikikrātuvē

Pasienes pagasts ir viena no Zilupes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos Krievijas un Baltkrievijas pierobežā Zilupes krastos. Robežojas ar sava novada Zaļesjes pagastu, Ludzas novada Istras pagastu, Dagdas novada Šķaunes pagastu, kā arī Krievijas Pleskavas apgabala Sebežas rajonu un Baltkrievijas Vitebskas apgabala Vjerhņadzvinskas rajonu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Pasiene (pagasta centrs), Šuškova, Adamova, Katalova, Grišina.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta rietumu un dienvidu daļa atrodas Latgales augstienē, galvenokārt Dagdas paugurainē, ziemeļrietumu stūris atrodas Rāznavas paugurainē. Austrumu daļu aizņem Mudavas zemienes Zilupes līdzenums. Pagasta dienvidu daļā Rāznavas pauguraini no Zilupes līdzenuma nodala Grebļa kalns (Kausa kalns, Āza kalns) - garš, līkumains osveida paugurs, kura garums 5 km, absolūtais augstums sasniedz 156,4 m vjl., bet relatīvais augstums 15 - 30 m. Pamatnes platums 50 - 150 m. Augstākā vieta pagastā - 182,0 m vjl. - pagasta dienvidrietumos.

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abi šie ezeri atrodas līdzās, tos šķir Grebļa kalns.

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasienes pagasts (līdz 1925. gadam Posiņas pagasts) tika izveidots 19. gadsimta otrajā pusē pēc 1866. gada guberņu pašvaldības likuma pieņemšanas. Pagasta teritorijā sākotnēji ietilpa tagadējā Zilupes pilsēta, Zaļesjes pagasts un Istras pagasta austrumdaļa, bet mūsdienu pagasta dienviddaļa ietilpa Šķaunes pagasta teritorijā. 1900. gadā pēc dzelzceļa līnijas Ventspils – Maskava atklāšanas ap Rozenovas staciju strauji attīstījās apbūve un 1931. gadā tika nodibināta Zilupes pilsēta.

1935. gadā Ludzas apriņķa Pasienas pagasta platība bija 170,6 km² un tajā dzīvoja 7112 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Beļajevas, Belomojevas, Bondaru, Horoševas, Pasienes, Ploskiju, Sirotinas, Tuļevas un Zaļesjes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Pasienes ciems ietilpis Zilupes (1949-1959) un Ludzas (pēc 1959. g.) rajonos. Pasienes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētos Beļajevas un Tuļevas ciemus, 1965. gadā - Zaļesjes ciema padomju saimniecības «Pasiene» teritoriju, 1971. gadā padomju saimniecības «Družba» teritoriju pievienoja Šuškovas ciemam, 1975. gadā pievienoja daļu likvidētā Šuškovas ciema teritorijas.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Pasienes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Zilupes novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc CSP datiem 2016. gadā pagastā dzīvoja 604 iedzīvotāju. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Pasienes novadā dzīvoja 41,89% krievu, 27,72% latviešu, 22,68% baltkrievu un 3,46% poļu.

Latvijas galējais austrumu punkts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasienes pagasta teritorijā pie Krievijas robežas atrodas Latvijas galējais austrumu punkts (28°14' A.g.), ko iezīmē akmens zīme "Austras koks".

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]