Mudavas zemiene

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Mudavas zemiene ir zemiene Latvijas austrumos. To klāj 8 - 20 m biezs kvartāra nogulumu slānis. Reljefs zemienes ziemeļdaļā ir līdzens, bet dienviddaļā pārsvarā viļņots. Virsu vietām saposmo šauri, līdz 3 km gari, 6 - 15 m augsti izlocīti vaļņi, kas atgādina osus. Starp pacēlumiem atrodas 3 - 4 km plati un 20 km gari pazeminājumi. Zemienē ir izdalīti divi apvidi - Abrenes nolaidenums un Zilupes līdzenums. Mudavas zemienes klimats ir mēreni kontinentāls ar vislielāko kontinentalitātes pakāpi Latvijā Nokrišņu daudzums sasniedz 550 - 600 mm gadā. Sniega sega šeit turas 120 - 130 dienas, bet bezsala periods ilgst 130 - 140 dienas. Veģetācijas periods ilgst apmēram 175 dienas. Daudz purvu, galvenokārt augstie un pārejas purvi, ar līdz 8 m biezu kūdras slāni. Apmēram 20 % teritorijas aizņem meži.

Zemienes dienviddaļa ir stipri pārpurvojusies. Zemieni šķērsojošām upēm - Veļikajas pietekām (Vjadai, Kirai, Rītupei, Ludzai un Zilupei) - ir tranzīta raksturs. Dienviddaļā atrodas vairāki lieli, pārsvarā zāļu purvu masīvi - Kreiču (35,4 km2), Zabolotjes (24,2 km2) u.c.[1]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. A. Rudovics, T. Rudovica. Latvijas fiziskā ģeogrāfija, 1995, 148. lpp.