Mudavas zemiene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Mudavas zemiene ir zemiene Latvijas austrumos. To klāj 8—20 m biezs kvartāra nogulumu slānis. Reljefs zemienes ziemeļdaļā ir līdzens, bet dienviddaļā pārsvarā viļņots. Virsu vietām saposmo šauri, līdz 3 km gari, 6—15 m augsti izlocīti vaļņi, kas atgādina osus. Starp pacēlumiem atrodas 3—4 km plati un 20 km gari pazeminājumi. Zemienē ir izdalīti divi apvidi — Abrenes nolaidenums un Zilupes līdzenums. Mudavas zemienes klimats ir mēreni kontinentāls ar vislielāko kontinentalitātes pakāpi Latvijā Nokrišņu daudzums sasniedz 550—600 mm gadā. Sniega sega šeit turas 120—130 dienas, bet bezsala periods ilgst 130—140 dienas. Veģetācijas periods ilgst apmēram 175 dienas. Daudz purvu, galvenokārt augstie un pārejas purvi, ar līdz 8 m biezu kūdras slāni. Apmēram 20 % teritorijas aizņem meži.

Zemienes dienviddaļa ir stipri pārpurvojusies. Zemieni šķērsojošām upēmVeļikajas pietekām (Vjadai, Kirai, Rītupei, Ludzai un Zilupei) — ir tranzīta raksturs. Dienviddaļā atrodas vairāki lieli, pārsvarā zāļu purvu masīvi — Kreiču (35,4 km2), Zabolotjes (24,2 km2) u.c.[1]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. A. Rudovics, T. Rudovica. Latvijas fiziskā ģeogrāfija, 1995, 148. lpp.