Seces Putraskroga kapu riņķa krusti

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Seces Putraskroga kapu riņķa krusti (arī Zviedru krusti) bija trīs riņķa krusti Putraskroga kapos, Seces pagastā, Jaunjelgavas novadā. Literatūrā riņķa krusti pirmo reizi tiek pieminēti 1932. gada 5. septembrī, kad mākslas zinātnieks Visvaldis Peņģerots tos apraksta vēstulē Pieminekļu valdei. Mūsdienās divi no riņķa krustiem atrodas Aizkraukles Kalna Ziedu muzejā, bet trešais krusts ir gājis zudībā.

Sākotnējā atrašanās vieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji krusti bija uzstādīti Putraskroga kapos. Kapi atradušies Daugavas stāvkrastā, aptuveni 300 m no Putraskroga pārceltuves pār Daugavu. Pretējā krastā atradusies Kokneses pils. Riņķa krusti atradušies kapu ziemeļaustrumu stūrī, kapsētas aizaugušajā daļā. Pēc nostāstiem, šajā senajā kapsētā tikuši apglabāti vietējo māju ļaudis, bet ziemeļaustrumu stūris bijusi tieši Upjāņu mājās mītošo cilvēku, Bergmaņu dzimtas, apbedījuma vieta. Teika vēsta, ka Bergmaņu saimnieks vēlējies izcelties, tādēļ ar zirgiem pāri Daugavas ledum atvedis savam vectēvam riņķa krustu no Kokneses. Krusti kapos atradušies jau pirms 20. gadsimta sākuma. Pirmais un trešais krusts bija novietots rindā ar 4 m atstatumu, bet otrais krusts atradās pašā kapu stūrī. Tuvu krustiem atradušās 3 dolomīta kapu plāksnes un viens krusts ar paplašinātiem zaru galiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1932. gada 5. septembrī par krustu atrašanos "vecā kapsētā iepretim Kokneses pilsdrupām" Pieminekļu valdei ziņo mākslas zinātnieks Visvaldis Peņģerots. Viņš ierosina krustus pārvest uz Koknesi. 1961. gada 30. jūnijā riņķa krustus uzmērīja un fotografēja arheologs un vēsturnieks Andris Caune. 1960. gados trešā krusta uzrakstu norakstīja arheoloģe Elvīra Šnore.

1964. gadā, norisinoties Pļaviņu HES celtniecībai, tika dots rīkojums izrakt mirušo pīšļus no Putraskroga kapiem. Pļaviņu ūdenskrātuves izveides dēļ tika appludināta Putraskroga kapsēta. Vismaz divi no krustiem (1. un 2. krusts) tika pārvesti uz Seces Lullīšu kapsētu, kur tie tika novietoti pie kapsētas žoga. Lai saglabātu krustus, tie tika pārvesti uz Aizkraukles vēstures un mākslas muzeju Kalna Ziedos.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. riņķa krusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gatavots no dzeltenpelēka dolomīta. Tas ir 102 cm augsts, riņķa diametrs ir 60 cm, pamats platākajā vietā ir 39 cm, bet viss piemineklis ir 21 cm biezs. Uz pamatnes katrā pusē ir iekalta piederības zīme. Kad riņķa krusts tika pārvietots uz Kalna Ziediem, tad tā pamats tika ierakts daudz dziļāk. Pašlaik ir redzami tikai aptuveni 80 cm no riņķa krusta augstuma.

2. riņķa krusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gatavots no 17 cm biezas dzeltenpelēka dolomīta plāksnes. Tas ir 84 cm augsts, riņķa diametrs ir 80 cm. Riņķa krusta priekšpusē ir iekalts vēl viens, 15 cm liels krusts, bet aizmugurē — Jumis ar svītriņu virs un zem kā piederības zīme.

3. riņķa krusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās šis riņķa krusts ir pazudis. Tas bija gatavots no 24 cm biezas dzeltenpelēka dolomīta plāksnes. Tas bija 82 cm augsts, riņķa diametrs bija 75 cm, pamats bija 44 cm plats. Salīdzinot ar 1. un 2. krustu, Seces Putraskroga 3. riņķa krusts bija daudz vairāk izdrupis, un tam atstarpes starp krusta zariem nebija izkaltas pilnīgi cauri akmenim. Krusta austrumu pusē bija iekalts un ar baltu krāsu iekrāsots uzraksts latviešu valodā:

Te Duhs upjan Wezz Tehws Jahns Bergman
Mirris 1853 1 webrar wezzums 74 gadus.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]