Andris Caune
| ||||||||||
| ||||||||||
Andris Caune (dzimis 1937. gada 27. jūnijā Rīgā) ir latviešu vēsturnieks, arheologs. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis mākslinieka Voldemāra Caunes ģimenē.[1]
1961. gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Hidrotehnikas fakultāti, 1969. gadā — Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti.[2]
Laikā no 1959. līdz 1969. gadam Caune strādāja Latvijas PSR Kultūras ministrijas Zinātniskās restaurācijas projektēšanas birojā.[2] Pēc tam kļuvis par Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas darbinieku.[2] 1970. gadā Rīgā sācis vadīt arheoloģiskos izrakumus.[2] Sevišķi aktīvi un vispusīgi veicis pētījumus Vecrīgā. 1993. gadā sācis strādāt Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā, sešus gadus no 1996. līdz 2002. gadam arī vadījis šo institūtu.[2] 1998. gadā ticis ievēlēts par Latvijas Valsts prezidenta izveidotās vēstures komisijas vadītāju.[3] Viņa vadītā komisija ir izdevusi vairāk nekā 20 rakstu sējumus par 20. gadsimta Latvijas vēsturi.[3] Publicējis vairāk nekā 700 publikācijas.[4]
1997. gadā Caune ticis apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[2] 2001. gadā saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu. 2007. gadā apbalvots ar II šķiras Atzinības krustu.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Nezināmais Caune. Rīgas patriots». Apollo.lv. Skatīts: 2013. gada 5. jūlijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 858. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
- ↑ 3,0 3,1 «Rīgas arheoloģijas bruņiniekam Andrim Caunem – 70». Tvnet.lv. Skatīts: 2013. gada 5. jūlijā.
- ↑ «Andris CAUNE». LZA. Skatīts: 2013. gada 5. jūlijā.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
