Riņķa krusts
Riņķa krusts (arī Saules krusts, rata krusts vai Saules ritenis) ir sens, domājams, galvenokārt Saules simbols, kas sastāv no vienādmalu krusta apļa iekšpusē. Atšķirībā no ķeltu krusta, tā zaru gali nešķērso apli.
Tas bieži sastopams aizvēsturisko kultūru simbolikā, īpaši Eiropas ģermāņu un Tuvo Austrumu aizvēstures neolīta līdz bronzas laikmeta periodos. Simbola visuresamība un šķietamā nozīme aizvēsturiskajās reliģijās ir izraisījusi tā interpretāciju kā saules simbolu, kas kļuva populāra zinātnē kopš 19. gadsimta. Šis pats simbols senēģiptiešu rakstībā nozīmē ciemu.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bronzas laikmets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Eiropas bronzas laikmetā krusti apļos bieži parādās uz artefaktiem, kas identificēti kā kulta priekšmeti, piemēram, uz Dānijā atrasta lupas veida priekšmeta ar dzintara inkrustāciju, kurā, turot pret gaismu, redzams riņķa krusts, kas datēts ar Ziemeļeiropas bronzas laikmetu.[1] Bronzas laikmeta simbols ticis saistīts arī ar četrspieķu ratu, kas ir atrasts bronzas laikmeta Skandināvijā, Centrāleiropā un Grieķijā. Tādas kultūras kontekstā, kurā pieņēma, ka saule brauc pa debesjumu ratos, tam varēja būt "saules" nozīme.
Feniķiešu rakstībā slīpi novietots riņķa krusts apzīmēja skaņu "t" (ṭ, [tˤ]).
Riņķa krusti Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā zināms ap 20 saglabājušos vēsturisko riņķa krustu vietu, vairums no tiem atrodas Daugavas baseinā.[2] Visbiežāk to materiāls bijis viegli apstrādājamais dolomīts, kura atsegtu atradņu bija daudz pie Daugavas, īpaši starp Aizkraukli un Pļaviņām. Kurzemē un Latgalē šādi vēsturiski krusti nav zināmi.[2] Visi apzinātie krusti atrodas pie baznīcām vai viduslaiku kapsētās un parasti kalpo par kapa zīmi. Atšķirībā no Rietumeiropas, Latvijā neviens no tiem nav novietots ceļmalā, lai kalpotu par kādu teritorijas vai citu zīmi.[2] Daudzi šādi krusti nav saglabājušies, jo to materiāls vēlāk izmantots būvdarbos. Liela daļa ir pārvietoti no sākotnējās vietas.[2] Biežākā forma Latvijā ir uz taisnstūra vai trapecveida pamatnes uzstādīts krusts — riņķveida augšgals, kura zīme izkalta caurejoši.
Viduslaiki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alķīmijā šī zīme apzīmēja vara sakausējumus.[3]
Kristietībā šis simbols reizēm aizstāj parasto krustu. Līdzīgs simbols (ar pie gala paplašinātiem zariem) kristietībā tiek saukts par iesvētīšanas jeb apustuļu krustu. Līdz Reformācijai ticis dēvēts arī par pāvesta krustu.[4] Kristīgajā mākslā apzīmējis Kristus — dzīvības un gaismas nesēja — valdīšanas zīmi pār pasauli.[4]
Mūsdienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šis simbols tiek izmantots kā viens no mūsdienu astronomiskajiem simboliem, kas tomēr attēlo Zemi, nevis Sauli.[5] Farmakoloģijā saules krusta simbols apzīmē dažādas zāles.
Riņķa krusts ietilpst dažādu nelielu pilsētiņu vai lauku komūnu ģerboņos (piemēram, Hohenvešteta un Irmenseila Vācijā)
Pirms Otrā pasaules kara šo krustu sāka lietot politiskas organizācijas, tai skaitā fašistiskā Norvēģijas vienības partija (1933—1945). Arī pēc Otrā pasaules kara simbola varianti cita starpā palika saistīti ar neonacistu kustībām, kuras tos lieto aizliegtā kāškrusta jeb ugunskrusta vietā, un modernā pagānisma kustībām, kurām arī radās problēma ar kāškrusta attēlošanu. Piemēram, vikāņi šai krustā saskata četru gadalaiku miju. Vienlaikus šo simbolu savā karogā kopš 1922. gada lieto Paneiropas savienība — demokrātiskas Eiropas apvienošanās kustība, kurā iestājās arī Latvija.[6] Agrīno viduslaiku ģermāņu zemēs tas dēvēts par "Odīna krustu".
Reizēm šo simbolu lieto interseksualitātes apzīmēšanai.
Apzīmējumu ⊕ vairākām operācijām lieto matemātikā.
Pie berberu valodām piederošajā tifinagu valodas rakstībā to lieto kā skaņas, kas tuvas "b", apzīmēšanai.
Klaidoņu kodā šī zīme uz mājas nozīmē, ka šeit var sagaidīt dāsnumu.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Meller, Harald. Die Himmelsscheibe von Nebra - Astronomie und Zeitbestimmung als Quelle von Macht. 160. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Andris Caune "Riņķa krusti Latvijā", Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīgā, 2008, 35.-57. lpp. ISBN 978-9984-9924-9-5
- ↑ 3,0 3,1 «Symbols.com - Symbol 29:1». web.archive.org. 2007-09-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-27. Skatīts: 2024-02-23.
- ↑ 4,0 4,1 «Das Kreuz-Symbol». web.archive.org. 2012-06-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-06-20. Skatīts: 2024-02-23.
- ↑ «Solar System Symbols - NASA Science». science.nasa.gov (angļu). Skatīts: 2024-02-23.
- ↑ vestnesis.lv. «Eiropas vienotībai veltīta mūža dižais vainagojums - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2024-02-23.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Riņķa krusts.
