Kokneses muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kokneses muižas kungu māja (pirms Pirmā pasaules kara).
Kokneses muižas pils un pareizticīgo baznīca Daugavas stāvkrastā.

Kokneses muiža (vācu: Kokenhusen) bija muiža ar pili, kas līdz Pirmajam pasaules karam atradās Daugavas labajā krastā Koknesē. Muižas pils sabombardēta 1915. gadā, pēc kara vairs nav atjaunota. Kokneses muižas pārvaldnieka mājā tagadējā R. Blaumaņa ielā atrodas Vidusdaugavas mežsaimniecība. Muižas parks saglabājies kā Kokneses parks.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kokneses muiža Kokneses draudzes novadā pieminēta Livonijas hercogistes 1591. gada un 1599. gada arklu revīzijās. Kokneses muižas Jaunā pils neorenesanses stilā celta 1894. gadā pēc tās īpašnieka Oto fon Lēvenšterna pasūtījuma (arhitekts K. Neiburgs).

1905. gada revolūcijas laikā revolucionāri sagūstīja Kokneses apkārtnes muižniekus un ieslodzīja muižas pilī. Revolūcijas apspiešanas laikā tā kļuva par soda ekspedīciju štābu.

Pirmā pasaules kara laikā Kokneses muižas pils vairākus gadus atradās piefrontes zonā un tika daļēji sagrauta. Pēc 1920. gada agrārās reformas Kokneses muiža ar Reiņu, Sofijas, Meža un Līdaces pusmuižām tika sadalīta 308 vienībās 3775,8 ha kopplatībā.[1] Muižas pili vairs neatjaunoja un vēlāk nojauca.

Muižas ēkas un parks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kokneses muižas pārvaldnieka mājā no 1885. līdz 1887. gadam dzīvoja Rūdolfs Blaumanis. Saglabājies laukakmeņu mūra stallis ar garu sarkano ķieģeļu lieveņa arkādi centrā. Kokneses vidusskolas akmens vārti ir bijušās muižas vārti.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. IX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 16957-16958. sleja.
  2. Apskates vietas Koknesē irlaiks.lv

Koordinātas: 56°38′18″N 25°25′25″E / 56.63833°N 25.42361°E / 56.63833; 25.42361