Sejas izteiksme (medicīna)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Sejas izteiksme (latīņu: facies — 'seja, maska, virsma') medicīniskā kontekstā ir noteiktam patoloģiskam stāvoklim raksturīgi sejas vaibsti un kopējais sejas izskats. Veselam cilvēkam sejas izteiksme ir dzīva un aktīvi reaģē uz apkārtējo vidi, bet slimam cilvēkam sejā saskatāmas sāpes, izmisums, skumjas. Vairākām slimībām raksturīga specifiska slimnieka sejas izteiksme, kas kalpo slimības diagnostikā.

Sejas izteiksmes veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Facies acromegalica (akromegālijas seja) — ar palielinātu degunu, zodu, vaigiem. Raksturīga akromegālijai un dažreiz sievietēm stāvoklī.
  • Facies adenoidica (adenoīdu seja) — ar atkārušos apakšžokli, vienmēr pusatvērtu muti, trulu skatienu, deguna-lūpas krokas izzudumu. Veidojas apgrūtināta elpošana caur degunu un nepareizi attīstīti zobi un žokļi limfoīdā rīkles gredzena (jeb Pirogova—Valdejera gredzena) hipertrofijas dēļ (tā saucamo deguna polipu gadījumos).
  • Facies alcoholitica (alkoholiķa seja) — ar uzpampušu seju, lielu degunu, zilgani sārtiem vaigiem, uzpampušiem plakstiņiem. Novērojama cilvēkiem, kuri daudz un bieži lieto alkoholu.
  • Facies basedoviana jeb facies thyreoidica (Bazedova seja vai tireoīdiskā seja) — kustīga, paplašinātām acīm, pastiprinātu acu spožumu, acu izspiešanos (eksoftalmu), kas dod sejai baiļu izteiksmi. Raksturīga cilvēkiem, kas cieš no vairogdziedzera hiperfunkcijas.
  • Facies bovina (vērša seja) — ar acu hipertelorismu (palielinātu attālumu starp acīm), saistīta ar spārnkaula palielināšanos. Raksturīga Greiga sindromam.
  • Facies bulboparalytica — sejas muskuļi paralizēti, izņemot pieres muskulatūru, izbrīnīta sejas izteiksme. Raksturīga bulbārajai paralīzei (iegareno smadzeņu saslimšana).
  • Facies cachectica (kahektiskā seja) — ar sejas muskuļu atrofiju, brūni pigmentētu ādu, samazinātu tauku kārtas slāni, atkārušamies ausīm. Raksturīga ļaundabīgiem audzējiem, vielmaiņas slimībām.
  • Facies cardiaca (sirds seja, kardiālā seja, Korvizāra seja) — pietūkusi, dzelteni bāla ar zilganu nokrāsu, mute vienmēr nedaudz atvērta un kampj gaisu, lūpas cianotiskas, acis salipušas. Raksturīga sirds nepietiekamībai smagas dekompensācijas gadījumos.
  • Facies Cherubica (ķeruba seja) — seja gandrīz kvadrātiska un piepampusi apaļīga simetriskas apakšžokļa kaula stūru palielināšanās dēļ. Raksturīga displastiskai apakšžokļa kaula kaitei.
  • Facies febrilis (drudža seja) — āda hiperemēta, acis spožas, uzbudināta izteiksme. Dažādu infekcijas slimību gadījumos nedaudz atšķiras:
  • Facies feminina viri (sievišķīga seja vīrietim) — ar plānāku ādu, bez bārdas un ūsām. Raksturīga iekšējas sekrēcijas dziedzeru funkciju traucējumiem.
  • Facies hemiparalitica (pusparalizēta seja) — ar asimetriskiem sejas pantiem. Raksturīga sejas nerva perifērai paralīzei, smadzeņu satricinājumam, insultam.
  • Facies Hippocratica jeb facies abdominalis (Hipokrāta seja vai maska) — deguns smails un sejas panti asi, acis iekritušas un radzene nespodra, ādas krāsa zilgani bāla, tā ir vēsa un klāta aukstiem sviedriem. Hipokrāta seja ir smagu vēdera dobuma orgānu slimību (peritonīta, kuņģa un/vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas perforācijas, zarnu nosprostojuma utt.) raksturīpašība, kā arī tā raksturīga cilvēkiem ar novājējumu, hronisku bezmiegu, pēc stipras caurejas vai vemšanas.
  • Facies leonina (lauvas seja) — ar paugurainiem, mezglainiem ādas sabiezējumiem zem acīm un virs uzacīm, ar paplašinātu degunu. Raksturīga leprai jeb spitālībai.
  • Facies lunata jeb facies rotundra (mēnesveida seja) — spilgti zilgansārta, pietūkusi, no kā izskatās apaļīga, vaigi izvirzīti uz priekšu un sāniem, kakla āda rožsarkana, acis pusaizvērtas. Mēdz būt ūsas un bārda, tai skaitā sievietēm. Raksturīga Icenko—Kušinga sindromam, virsnieru hiperplāzijai, retāk — adenomai. Var rasties, ilgstoši lietojot virsnieru hormonu preparātus.
  • Facies mitralis (mitrālā seja) — ar lūpu cianozi (zilēšanu), cianotiski sārtiem vaigiem. Raksturīga dekompensētām mitrālām sirdskaitēm.
  • Facies morbillosa parādās cilvēkiem izsitumu periodā, raksturojas ar izsitumiem, konjunktivītu, iesnām. Raksturīga masalām.
  • Facies myopatica (miopātiska seja) — ar gludu pieri, pusatvērtu muti, nepilnīgi aizvērtām acīm, mazkustīgām resnām lūpām, bez krokām uz lūpam. Veidojas, atrofējoties sejas muskuļiem, piemēram, pie Landuzi—Dežerina miopātijas.
  • Facies myxedematosa (miksedematozā seja) — mazkustīga piepampusi seja ar sausu dzeltenbālu ādu. Raksturīga miksedēmai (vairogdziedzera nepietiekamībai).
  • Facies nephritica (nefrītiskā seja) — pietūkusi seja ar bāli pelēku ādu, uztūkušiem acu plakstiņiem, piepampušām uzacu arkām. Raksturīga nefrītiskajam sindromam.
  • Facies ovarica — ar noslīdējušiem mutes kaktiņiem un krokām ap tiem, smailu degunu, izteiktiem vaigu kauliem un uzacu pauguriem. Raksturīga sievietēm ar ginekoloģiskām saslimšanām.
  • Facies parkinsoniana (Pārkinsona seja vai maska, maskveida seja) — seja bez mīmikas. Raksturīga encefalītam, Pārkinsona slimībai.
  • Facies piscaria (zivs seja) — seja ar ļoti sašaurinātu mutes atveri. Attīstības anomālija.
  • Facies pletorica — ar zilganu degungalu un lūpām, sārtiem vaigiem. Pie palielināta eritrocītu daudzuma perifērajās asinīs.
  • Facies poliomyelitica (poliomielīta seja) — ar bailēm acīs, bālumu ap muti, sārtiem vaigiem, kā arī ar nomāktības stāvokli.
  • Facies potteriana (Pottera seja) — ar izteiktām infraorbitālām plātnītēm. Parasti jaundzimušiem ar Pottera slimību.
  • Facies senilis (veca cilvēka seja) — ar krokām, grumbām, ļenganu ādu, apakšžokļu atrofiju, zobu trūkumu, dažādu mīksto muskuļu atrofiju. Raksturīga dziļi veciem cilvēkiem, slimiem ar ādas elasticitātes slimībām, audzējiem.
  • Facies spastica jeb risus sardonicus (sardoniskā seja) — to novēro tetānusa (stingumkrampju) laikā. Saraujoties sejas mīmikas muskuļiem, piere kļūst krunkaina, mutes kaktiņi nolaižas, lūpas atsedz zobus — izskatās, ka slimnieks sāpēs smaida.
  • Facies typhosa (tīfozā seja) — ar uzpampušu seju, trulu skatienu, blāvu redzi, nogurušu izskatu. Raksturīga tīfam, sepsei, miliārai tuberkulozei.
  • Putna seja — ar šķību un uz aizmuguri novietotu zodu. Pie apakšžokļa nepilnas attīstīšanās un pie pieres-apakšžokļa locītavas ankilozēm.[1][2]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Iekšķīgās slimības. Propedeitika. O. Kovšas red. R:, Zvaigzne, 1971, 38.—39. lpp.
  • Propedeitika.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Словарь медицинских терминов (к-р).
  2. Гребенев А. Л. Пропедевтика внутренних заболеваний: Учебник. - 5-е издание., перераб. и доп. - М.: Медицина, 2001. 592 с. ил. ISBN 5-225-04704-1

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]