Garastes zebiekste
| Garastes zebiekste Mustela frenata (Lichtenstein, 1831) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
| Apakšdzimta | Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae) |
| Ģints | Sermuļi (Mustela) |
| Suga | Garastes zebiekste (Mustela frenata) |
| Izplatība | |
 | |
 Garastes zebiekste Vikikrātuvē | |
Garastes zebiekste (Mustela frenata) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Dzīvo gandrīz visā Ziemeļamerikas kontinentā, sākot ar Kanādas un ASV valstu robežu līdz Centrālamerikai un Dienvidamerikas ziemeļiem. Amerikā tās populācija ir vislielākā no visiem sermuļu dzimtas dzīvniekiem.[1] To var sastapt gan tropu, gan mērenā klimata mežos, tā apmetas arī labības laukos un piepilsētās visbiežāk ūdens tuvumā.[2] Garastes zebiekste nav novērota tuksnešos un ļoti biezos mežos. Migu tā iekārto koku dobumos, akmeņu kaudzēs vai zem ēku konstrukcijām. Reizēm zebiekste ieņem sava upura alu un iekārto migu tajā.[1]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Garastes zebiekstei ir garš, slaids ķermenis ar īsām kājām, līdzīgs citām zebiekstēm. Tēviņi ir lielāki nekā mātītes. Šīm zebiekstēm ir gara, kupla aste, kas var sasniegt gandrīz ķermeņa garumu. Astes gals — melns. Tēviņa ķermeņa garums ir 33—42 cm, astes garums 13–29 cm, svars 160—450 g, mātītes ķermeņa garums ir 28—35 cm, astes garums 11—25 cm, svars 80—250 g.[3] Garastes zebiekstēm ir maza, šaura galva ar gariem taustes matiem jeb vibrisiem.[4]
Garastes zebiekstes kažokam ir īsa, mīksta pavilna, ko sedz garāki, spīdīgi akotmati. Krāsa ir kanēļbrūna ar baltu vai dzeltenu pavēderi un pakakli. Divreiz gadā — pavasarī un rudenī — zebiekstes maina kažoku. Ziemeļu reģionu zebiekstēm ziemā apmatojums kļūst balts, tikai astes gals saglabā melno krāsu. Dienvidos dzīvojošām garastu zebiekstēm kažoks ir brūns visu gadu.[1] Garastes zebiekstes ir līdzīgas sermuļiem, kurus Amerikā bieži sauc par īsastes zebiekstēm. Abi ziemā kļūst balti, un abiem astes gals ir melns. Atšķirībā no sermuļa, garastes zebiekste ir lielāka, un tās aste ir gara.[5]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Garastes zebiekste var būt aktīva gan naktī, gan dienā, tā piemērojas savu upuru dienas režīmam. Zebiekstes ir nometnieces, to teritorija sasniedz 12—16 hektārus.[2] Viena tēviņa teritorija pārklājas ar vairāku mātīšu teritorijām, toties viena dzimuma teritorijas nekad nepārklājas.[1] Tās ir arī vientuļnieces, izņemot riesta laiku un mātītes ar mazuļiem. Migu garastes zebiekste savij no sausiem zāles stiebriem un izoderē ar peļu apmatojumu.[2]
Garastes zebiekstes ir veikli, izturīgi un enerģiski plēsēji. Tās labi kāpj kokos un labi peld. Savu medījumu meklē ar ožas un dzirdes palīdzību. Zebiekste izseko upuri un tad strauji uzbrūk, nokožot to ar spēcīgi kodienu kaklā pie galvaskausa pamatnes. Zebiekste mēdz uzbrukt daudz lielākam medījumam par sevi pašu.[1]
Garastes zebiekstes ienaidnieki dabā ir pūces, koijoti un lielas čūskas.[1]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenais garastes zebiekstes medījums ir grauzēji. Mātītes ir veiksmīgākas mednieces, jo to smalkākie augumi spēj veiklāk izlodāt grauzēju pazemes ejas. Tēviņi medī lielākus dzīvniekus, piemēram, trušus. Kopumā zebiekstes medī jebko, ko satiek, arī rāpuļus, abiniekus, putnus, izēd no ligzdām olas. Vasarā zebiekstes ēd arī ogas un citus augļus.[1]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Riesta laiks garastes zebiekstēm ir vasaras vidū. Pēc pārošanās mātītēm ir embrioniskā diapauze — embrija attīstība tiek atlikta, un mazuļi dzimst tikai nākamā gada pavasarī. Kopējā grūsnība ir 280 dienas, bet patiesā grūsnība ir apmēram viens mēnesis. Mazuļi dzimst aprīlī vai maijā. Piedzimst vidēji seši nevarīgi un akli mazuļi, katrs sver 3 gramus. Mazuļu āda ir krokota, rozā ar baltu apmatojumu. Pēc 14 dienām apmatojums sāk augt biezāks, un pēc mazuļu izmēriem var viegli noteikt to dzimumu. Māte tos zīda ar pienu 36 dienas, pēc tam tie sāk ēst gaļu. Jaunās zebiekstes sāk mācīties medīt, un 56 dienu vecumā tās ir izaugušas un kļūst patstāvīgas. Jaunās mātītes pārojas jau pirmajā vasarā, bet tēviņi — tikai nākamajā gadā.[1]
Liela daļa mazuļu aiziet bojā, nesasnieguši viena gada vecumu, bet tās garastes zebiekstes, kas sasniedz dzimumbriedumu, nodzīvo vairākus gadus. Tā kā par garastes zebiekstēm nav veikti ilgstoši zinātniskie novērojumi, nav zināms, cik gadus tās dzīvo savvaļā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 ADW: Mustela frenata: Information
- ↑ 2,0 2,1 2,2 USDA Forest Service, Shoshone National Forest - Wildlife
- ↑ «North American Mammals: Mustela frenata». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 23. februārī.
- ↑ Long-tailed Weasel | Mustela frenata | Mammal
- ↑ «Utah Division of Wildlife Resources». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 7. janvārī. Skatīts: 2010. gada 23. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Garastes zebiekste.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Garastes zebiekstes foto (elkhornslough.org)
- Garastes zebiekstes foto (biokids)
- Garastes zebiekstes foto ziemā (flickr.com)
- Garastes zebiekstes foto ziemā (clayhillforest.org)
- Mustela frenata
- Long-tailed Weasel
- Breeding Habits of Captive Long-Tailed Weasels
- Mustela frenata Lichtenstein
- The Mink and Weasel Family
