Siļķu apakšdzimta

Siļķu apakšdzimta Clupeinae (Gill, 1861)
Atlantijas siļķe (Clupea harengus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Starspures (Actinopteri)
Kohorta	Kaulpūšļu kohorta (Otomorpha)
Apakškohorta	Siļķu apakškohorta (Clupei)
Kārta	Siļķveidīgās (Clupeiformes)
Apakškārta	Siļķu apakškārta (Clupeoidei)
Dzimta	Siļķu dzimta (Clupeidae)
Apakšdzimta	Siļķu apakšdzimta (Clupeinae)

Siļķu apakšdzimta (Clupeinae) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) apakšdzimtām, kas apvieno 15 zivju sugas un kas tiek iedalītas 7 ģintīs. Tās galvenokārt mājo jūrā, piekrastes zonā. Daļa ieklejo upju grīvās un piejūras ezeros. Sastopamas Atlantijas okeāna abās malās (austrumos un rietumos), Klusā okeāna austrumos un Indijas un Klusā okeāna robežzonā, teritorijā starp 70° ziemeļu un 55° dienvidu paralēlēm. Lielākā daļa sugu uzturas tropu un subtropu ūdeņos. Toties vēso ūdeņu sugas (siļķes un brētliņas) ir vienas no saimnieciski nozīmīgākajām pārtikā izmantojamajām zivīm.

Latvijā

Siļķu apakšdzimtu Latvijā pārstāv 2 sugas: reņģe (Clupea harengus membras) un brētliņa (Sprattus sprattus). Gan reņģe, gan brētliņa ir saimnieciski nozīmīga Baltijas jūras zivs.

Kopīgās īpašības

Siļķu apakšdzimtas zivis ir nelielas vai vidēji lielas. Augšlūpa noapaļota, bez šķēluma, divas vaigu plātnītes, apakšžoklis reizēm izvirzīts uz priekšu, mute vērsta uz priekšu. Zobi sīki un koniski. Muguras spura atrodas ķermeņa vidusdaļā. Tās stari īsi un mīksti (13—21 stars). Anālā spura īsa (12—23 stari), atrodas ievērojami aiz muguras spuras. Vēdera spurām ir 7—10 stari.

Sistemātika

Siļķu apakšdzimta (Clupeinae)

• Araukāņu siļķes (Strangomera)
• Austrālijas brētliņas (Hyperlophus)
• Austrālijas saldūdens siļķes (Potamalosa)
• Brētliņas (Sprattus)
• Dienvidamerikas upes brētliņas (Ramnogaster)
• Klusā okeāna menhadenas (Ethmidium)
• Siļķes (Clupea)