Brētliņa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Brētliņa
Sprattus sprattus (Linnaeus, 1758)
Brētliņa
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KārtaSiļķveidīgās (Clupeiformes)
DzimtaSiļķu dzimta (Clupeidae)
ApakšdzimtaSiļķu apakšdzimta (Clupeinae)
ĢintsBrētliņas (Sprattus)
SugaBrētliņa (Sprattus sprattus)
Brētliņa Vikikrātuvē

Brētliņa jeb Eiropas brētliņa (Sprattus sprattus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Eiropas un Ziemeļāfrikas piekrastes jūrās. Vistālāk ziemeļos tā mājo Lofotu salu arhipelāgā pie Norvēģijas krastiem, Britu salu rietumos, Ziemeļu un Baltijas jūrā, dienvidos izplatība sasniedz Maroku un Vidusjūras ziemeļus, Adrijas un Melno jūru.[1]

Brētliņas ir nozīmīgs zvejas objekts Baltijas jūras valstīm. Tās izmanto sālītas, kūpinātas, ceptas, vārītas un sagatavotas dažādos konservos. Iecienītākie izstrādājumi Latvijā ir ķilavas un šprotes eļļā.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brētliņu loms

Baltijas jūrā mājo viena no brētliņas divām pasugām — Baltijas brētliņa (Sprattus sprattus balticus). Tā masveidīgi sastopama visā Baltijas jūrā, izņemot jūras līču atsāļotākos rajonus.[2][3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brētliņas ir maza auguma, sudrabainas zivtiņas ar tumšu, zilganzaļu, gandrīz melnu muguru. Ķermenis viegli sāniski saplacināts, proporcionāli garš. Galva sīka, arī apakšžoklis smalks. Lemeškauls bez zobiem. Uz vēdera asas, ķīļveida zvīņas. Žaunu vāka aizmugurējā mala noapaļota. Vēdera spuras ar 7—8 mīkstiem stariem, sākas pirms muguras spuras.[1][3][4] Brētliņas garums ir 8—17 cm (parasti ap 12 cm), svars 25 g.[1][3]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brētliņa ir pelaģiska jūras zivs. Uzturas krasta joslā, bieži seklos ūdeņos, sēkļu tuvumā. Izvairās no stipri atsāļotiem rajoniem. Veido lielus barus, kas migrē no ziemas barošanās vietām uz vasaras nārstošanas vietām. Tomēr migrācijas ir nelielas. Ziemā uzturas 70—100 m dziļumā, kur ūdens temperatūra ir 3—5° C. Pavasarī, vasaras sākumā migrē uz ūdens virsējiem slāņiem, kur uzturas virs termoķīļa (līdz 30 m dziļumam), rudenī atkal atgriežas dziļumā. Atkarībā no sezonas dienā veido barus šaurā joslā dziļumā vai arī ūdens augšējos slāņos. Ziemā, pavasarī un rudenī naktīs izteiktas diennakts vertikālās migrācijas.[3][4] Barojas ar zooplanktonu, galvenokārt ar vēžveidīgajiem.[3][4]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumgatavību brētliņa sasniedz 2—3 gadu vecumā. Nārsto krasta tuvumā vai atklātā jūrā, bet ne tālāk par 100 km no krasta. Nārsts no marta līdz augustam virs ieplakām (10—20 m dziļumā), kur ūdens sāļums ir ne mazāks par 5% un ūdens temperatūra 3,5—14° C. Auglība 6—14 tūkst. ikru, tos nērš 6—9 porcijās ik pēc 8—10 dienām. Ikri un kāpuri pelaģiski. Kāpuru garums izšķiļoties 2—3,6 mm. Kāpuru metamorfoze notiek pēc 6—8 nedēļām, kad tie sasnieguši 30—40 mm garumu.[3] Brētliņa var sasniegt 17 gadu vecumu.[1][3]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brētliņai ir 2 pasugas:[2]

  • Baltijas brētliņa (Sprattus sprattus balticus)
  • Eiropas brētliņa (Sprattus sprattus sprattus)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]