Meina

Meina Maine
—  ASV štats  —
Basas bāka Akādijas Nacionālajā parkā
Karogs Zīmogs
Neformālais nosaukums: The Pine Tree State ("Priežu štats")
Devīze: Dirigo ("Vadu")
Meinas atrašanās vieta ASV
Administratīvais centrs	Ogasta
Lielākā pilsēta	Portlenda
Oficiālā valoda	nav
Valsts	ASV
Administrācija
- Gubernators	Džaneta Treftona Millsa (Janet Trafton Mills)
Platība
- Kopējā	91 646 km²
- Sauszeme	79 274 km²
- Ūdens	12 372 km²  13,5%
Augstākais punkts	Katadina kalns, 1 606 m
Iedzīvotāji (2016. gadā)
- Kopā	1 329 923
- Blīvums	14,5/km²
- Rasu sastāvs	baltie - 94,8% melnie - 1,2%
- Reliģijas	protestanti - 37% katoļi - 21% nereliģiozi - 31%
Laika josla	UTC (UTC-5)
- Vasaras laiks (DST)	UTC (UTC-4)
Mājaslapa: www.maine.gov
Meina Vikikrātuvē

Meina (angļu: Maine, izrunā: [ˈmeɪn]) (ME) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas Jaunanglijas reģionā. Meinas administratīvais centrs ir Ogasta. Kopš 2019. gada 2. janvāra Meinas gubernatore ir Demokrātiskās partijas pārstāve Džaneta Millsa (Janet Trafton Mills), viņa ir 75. Meinas štata gubernators .

Meina robežojas ar Kanādu un Ņūhempšīras štatu, kā arī ar Atlantijas okeānu. 90% štata teritorijas klāj mežs.

Iedzīvotāji

Pēc ASV Tautas skaitīšanas biroja datiem, 2019. gadā Meinas iedzīvotāju skaits bija 1 344 212 un apdzīvotības blīvums bija aptuveni 17 cilvēku uz kvadrātkilometru. 2010. gadā Meinā bija vislielākais lauku iedzīvotāju īpatsvars starp visiem štatiem — tikai 38,7% iedzīvotāju dzīvoja pilsētās. Plašas štata teritorijas, sevišķi Ziemeļmeinas meži (North Maine Woods), ir neapdzīvotas.

Štata iedzīvotāju skaits vēsturiski ir nemitīgi pieaudzis, kā tas redzams pēc tautas skaitīšanas datiem ik desmitgadi (izņemot 1870. gadu, kad iedzīvotāju skaita pieaugums bija negatīvs), taču šī pieauguma temps ir diezgan lēns (45. vieta no 50 štatiem). Iedzīvotāju skaita pieagums ir pozitīvs štata dienvidu piekrastes apgabalos, turpetim ziemeļu apgabalos tas ir negatīvs.

Pēc 2010. gada datiem, Meinā ir vislielākais balto nespāņu cilvēku (baltie amerikāņi, kas nav spāņu izcelsmes amerikāņi un latīņamerikāņi) īpatsvars starp visiem ASV štatiem. Pēc Amerikāņu sabiedrības aptaujas (American Community Survey) rezultātiem, spāņu vai latīņamerikāņu izcelsmes cilvēki ir 1,5% no Meinas iedzīvotāju skaita. Tāpat Meinā ir otrs lielākais senioru īpatsvars valstī.

Lielākās iedzīvotāju grupas pēc izcelsmes (etniskās grupas) ir angļi (20,7%), īri (17,3%), franči (15,7%), vācieši (8,1%), kā arī amerikāņi (7,8%), kuri identificē ASV kā savas izcelsmes vietu. Meinā ir vislielākais frankoamerikāņu īpatsvars Savienotajās Valstīs.

Meinas iedzīvotāju blīvuma karte

Meinā nav oficiālās valodas un visplašāk lietotā ir angļu valoda — 2000. gadā 92,25% piecu gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju norādīja, ka savās ģimenēs izmanto tikai angļu valodu. Štata lielākā valodiskā minoritāte ir franču valodas lietotāji (5,28%).

Meinas iedzīvotāju rasiskais sastāvs (2016)

Rase	Cilvēku skaits	Daļa no kopskaita
Kopā	1 329 923	100%
Baltie	1 260 476	94.8%
Jauktas rases amerikāņi	27 126	2%
Afroamerikāņi	16 303	1.2%
Āzijas izcelsmes amerikāņi	14 643	1.1%
Amerikas pamatiedzīvotāji	8 013	0.6%
Cita rase	3 151	0.2%
Klusā okeāna pamatiedzīvotāji	211	0.0%

Meinas iedzīvotāju reliģiskais sastāvs (2014)

Reliģija	Daļa no kopskaita
Protestantisms	37%
Bez reliģiskās piederības	31%
Katolicisms	21%
Cita reliģija	5%
Mormonisms	2%
Jūdaisms	2%
Nav zināma	2%
Cita kristiešu reliģija	1%
Budisms	1%

Ģeogrāfija

Meinas un apkārtējo teritoriju karte

Štats dienvidos un austrumos robežojas ar Atlantijas okeānu, rietumos tas robežojas ar Ņūhempšīras štatu, ziemeļos un ziemeļaustrumos — ar Kanādas provinci Ņūbransviku, ziemeļrietumos — ar Kanādas provinci Kvebeku.

Meina atrodas vistālāk ziemeļos no Jaunanglijas štatiem un ir vislielākais Jaunanglijas štats. Meina ir vienīgais Savienoto Valstu štats, kuram ir tieši viena robeža ar citu štatu. Lubeka, Meinas pilsēta, ir vistālāk austrumos esošā Savienoto Valstu organizēti apdzīvotā vieta.

Meinā esošais Musheda ezers ir vislielākais ezers Jaunanglijā.

Katadina kalns ir Apalaču ceļa (Springera kalna Džordžijā) galējais ziemeļu punkts un Starptautiskā Apalaču ceļa (līdz Belle Isle Ņūfaundlendā un Labradorā, Kanādā) galējais dienvidu punkts.

Mačaiassīlas sala (Machias Seal Island) un Nortroka (North Rock) ir viens no ASV un Kanādas teritoriālo nesaskaņu objektiem, un nav galīgi noteikts, vai tas uzskatāms par Meinas vai Ņūbransvikas sastāvdaļu.

Meina tiek dēvēta par Priežu štatu tāpēc, ka ~90% tās zemju sedz meži, un Meinā ir vislielākais meža platību īpatsvars Savienotajās Valstīs . Štats atrodas mērenās joslas mežu biomā. Zemes dienvidu un vidus Atlantijas krasta tuvumā sedz Ziemeļaustrumu krasta meži, pārējo teritoriju klāj Jaunanglijas un Akādijas meži.

Meinas okeāna krasta līnija ir gandrīz 400 kilometru gara, tās garumā atrodas bākas, pludmales, zvejnieku ciemati, piekrastes salas, līči, krasts ir klinšains. Štata iekšienē atrodas ezeri, upes, meži, kalni.

Meinā atrodas Akādijas Nacionālais parks — vienīgais nacionālais parks Jaunanglijā.

Štatam raksturīgs mitrs kontinentālais klimats ar siltām vasarām un aukstām, sniegainām ziemām, kuras ir bargākas štata ziemeļos un rietumos, bet maigākas piekrastes teritorijās, tāpat arī vasaras ir siltākas iekšienē, bet okeāna tuvumā tās ir vēsākas. 41 °C 1911. gada jūlijā ir augstākā Meinā reģistrētā temperatūra, un zemākā ir −46 °C 2009. gada janvārī. Meinā ir mazāk negaisu starp visiem štatiem, kas atrodas uz austrumiem no klinšu kalniem. Meinā reta parādība ir tornado, un štatu reti ietekmē tropiskie cikloni.

Vidējais nokrišņu daudzums gadā ir no 909 mm Preskailā (Presque Isle) līdz 1441 mm Akādijas Nacionālajā parkā.

Pašvaldības

Organizētai municipalitātei piemīt sava vēlēta vietējā pārvalde, kura vada tās teritoriju, nodrošina vietējos pakalpojumus, glabā ierakstus, iekasē licencēšanas nodevas, pieņem lēmumus, kuri ir saistoši tās teritorijā. Organizētāko pilsētu un plantāciju pārvaldes forma ir pilsētas sapulce (town meeting), bet lielākajai daļai pilsētu pārvaldes forma ir menedžerpadome (council-manager). 2013. gadā Meinas organizētās municipalitātes veidoja 23 lielpilsētas (city), 431 pilsēta (town), 34 plantācijas. Tāpat Meinā atrodas trīs indiāņu rezervācijas.

Neorganizētajās teritorijās nav vietējās pārvaldes, minētās organizēto municipalitāšu pārvalžu funkcijas veic štata valdība un attiecīgā apgabala valdība, kurā atrodas apdzīvotās vietas. Meinas neorganizētās teritorijas veido vairāk nekā 400 ciematu, kā arī piekrastes salas. Šādās teritorijās visu gadu dzīvo vien 1,3% no štata iedzīvotājiem. Neorganizētās teritorijas aizņem vairāk nekā pusi visa štata platības.

2017. gadā vislielākais iedzīvotāju skaits bija šādās Meinas pilsētās:

1. Portlenda (66 882)
2. Levistora (36 221)
3. Bangora (31 903)
4. Sautportlenda (25 483)
5. Oberna (23 033)
6. Bideforda (21 488)
7. Sanforda (21 028)
8. Bransvika (20 278)
9. Sako (19 485)
10. Skarboro (18 919)
11. Vestbruka (18 730)
12. Ogasta (18 594).

Politika

Meina ir iedalīta apgabalos, politiskās jurisdikcijās, kopš 1860. gada štatā ir 16 apgabali.

Meinas apgabali

Apgabala nosaukums	Apgabala centrs	Dibināšanas gads	Iedzīvotāju skaits (2007)	Daļa no štata kopskaita	Platība km²	Daļa no štata kopplatības
Androskogina	Oberna	1854	107 702	8,11%	1 290	1,44%
Arustuka	Houltona	1839	71 870	5,41%	17 680	19,76%
Kamberlenda	Portlenda	1760	281 674	21,20%	3 150	3,52%
Franklina	Farmingtona	1838	30 768	2,32%	4 510	5,05%
Hankoka	Elsvērta	1789	54 418	4,10%	6 070	4,40%
Kennebeka	Ogasta	1799	122 151	9,20%	2 460	2,75%
Noksa	Roklenda	1860	39 736	2,99%	2 960	3,30%
Linkolna	Viskaseta	1760	34 204	2,59%	2 000	2,03%
Oksforda	Parisa	1805	57 833	4,35%	5 640	6,29%
Penobskota	Bangora	1816	153 923	11,59%	9 210	10,29%
Piskatakvīsa	Doverfokskrofta	1838	17 535	1,32%	11 340	12,67%
Sagadahoka	Bāta	1854	35 293	2,66%	1 000	1,07%
Somerseta	Skauhigana	1809	52 228	3,93%	10 600	11,85%
Valdo	Belfāsta	1827	38 786	2,92%	2 210	2,47%
Vašingtona	Mačaiasa	1790	32 856	2,47%	8 440	9,42%
Jorka	Alfrēda	1636	197 131	14.84%	3 300	3,68%

Meinas kapitolijs, kurā strādā Meinas likumdevēji un gubernators

Ar Meinas konstitūciju politiskā vara štatā ir sadalīta likumdevējvarā, izpildvarā, tiesvarā. Tāpat Meinā ir trīs konstitūcijas darbinieki (Constitutional Officers) — štata sekretārs (Secretary of State), štata budžeta pārraugs (State Treasurer, burtiski — 'mantzinis'), štata ģenerālprokurors (State Attorney General) — un viens statūtu darbinieks (Statutory Officer): štata auditors (State Auditor).

Likumdošanas varu Meinā (Maine Legislature) īsteno Meinas Pārstāvju palāta (Maine House of Representatives, apakšpalāta) ar 151 balsstiesīgu locekli un 3 locekļiem bez balsošanas tiesībām (3 indiāņu cilšu pārstāvji) un Meinas Senāts (Maine Senate, augšpalāta) ar 35 locekļiem (divpalātu parlaments). Šī vara izstrādā likumus. Pārstāvju palātu uz diviem gadiem ievēlē balsstiesīgie iedzīvotāji, viens cilvēks nevar būt par palātas locekli ilgāk par 4 termiņiem pēc kārtas, šobrīd, tas ir, pēc pēdējām vēlēšanām 2020. gada 3. novembrī, palātas politiskais sastāvs ir šāds: 80 demokrātu, 66 republikāņi, 1 libertārietis, 4 neatkarīgie politiķi, kā arī 1 bez balstiesībām un 2 vakantas vietas (2 indiāņu ciltis atteikušās sūtīt savu pārstāvi). Senāta ievēlēšanas kārtība, pilnvaru ilgums un termiņu skaita ierobežojums tā locekļiem ir tāds pats kā Pārstāvju palātā, šobrīd Senāta politiskais sastāvs ir šāds: 22 demokrāti un 13 republikāņu.

Izpildu vara ir atbildīga par likumi izpildi, un to vada Meinas gubernators (Governor of Maine), kuru ievēlē uz četriem gadiem un kura amatu nevar ieņemt viens cilvēks ilgāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Meina ir viens no septiņiem štatiem, kurā nav vicegubernatora (lieutenant governor) amata. Meinas gubernatore ir Džaneta Millsa (Janet Trafton Mills, Demokrātiskā partija). Meinā izpildvara sastāv no 15 departamentiem: Administratīvo un finansiālo pakalpojumu, Lauksaimniecības, dabas aizsardzības un mežsaimniecības, Labošanas, Aizsardzības, veterānu un ārkārtas situāciju vadības, Ekonomikas un sabiedrības attīstības, Izglītības, Vides aizsardzības, Veselības un sociālo pakalpojumu, Iekšzemes zvejošanas un savvaļas dabas, Darba, Jūras resursu, Profesionālās un finansiālās regulēšanas, Sabiedrības drošības, Transporta, Valsts sekretāra departamenta .

Tiesu vara ir atbildīga par likumu interpretēšanu. Štata augstākā tiesa ir Meinas Augstākā tiesa (Maine Supreme Judicial Court), zemākas tiesas ir Apriņķa tiesa (District Court), Augstākstāvošā tiesa (Superior Court), Testamentu apstiprināšanas tiesa (Probate Court). Visus tiesnešus, izņemot testamentu apstiprināšanas lietu tiesnešus, ieceļ gubernators un apstiprina likumdošanas vara uz septiņiem gadiem; testamentu apstiprināšanas lietu tiesnešus uz četriem gadiem ievēlē katra apgabala iedzīvotāji.

Meinas kongresionālie apriņķi kopš 2013. gada

Meinas iedzīvotāji balso par neatkarīgiem vai trešo partiju (ne republikāņiem, ne demokrātiem) biežāk nekā pārējo štatu iedzīvotāji.

Vēsturiski (kopš 1856. gada vēlēšanām, izņemot 1912. gada vēlēšanas) ASV prezidenta vēlēšanās Meinas vēlētāju vairākums balsoja par republikāņu kandidātiem, piemēram, 1936. gada vēlēšanās 48 štati nobalsoja par demokrātu kandidātu Franklinu Rūzveltu un tikai Meinā un Vērmontā uzvaru guva republikāņu kandidāts. 60. gados Meinas iedzīvotāji arvien vairāk nosliecās par labu demokrātiem, un 1964. un 1968. gada prezidenta vēlēšanās štatā uzvarēja demokrātu kandidāti. 1972.—1988. gada prezidenta vēlēšanās štata balsstiesīgo vairākums atbalstīja republikāņus, bet kopš 1992. gada līdz pat pēdējām, 2020. gada, prezidenta vēlēšanām Meinā uzvar demokrātu kandidāti.

Kopš 1969. gada prezidenta vēlēšanām divas no četrām Meinas elektorālajām balsīm (skatīt ASV elektoru kolēģija) tiek piešķirtas tam kandidātam, kurš ieguvis visvairāk balsu visā štatā, pārējās divas balsis tiek piešķirtas tam kandidātam, kurš ieguvis visvairāk balsu kādā no diviem štata kongresionālajiem apriņķiem (visos citos štatos, neskaitot Nebrasku, visas elektoru balsis saņem kandidāts, par kuru visvairāk balsots visā štatā, neņemot vērā balsošanas rezultātus atsevišķos štata apriņķos). Pirmo reizi Meinas elektoru balsis tika piešķirtas dažādiem kandidātiem 2016. gadā, kad Donalds Tramps, par kuru vairāk balsoja Meinas lauku iedzīvotāji, saņēma vienu no četrām štata elektoru balsīm.

ASV senatori no Meinas ir Republikāniskās partijas pārstāve Sūzana Kolinsa un neatkarīgais Anguss Kings . ASV Pārstāvju palātas locekļi no Meinas ir Demokrātiskās partijas pārstāvji Čellija Pingrīja (Chellie Pingree) un Džareds Goldens (Jared Golden) .

Meina ir viens no 17 alkoholiskos dzērienus kontrolējošiem štatiem, Meinā tiek kontrolēta stipro spirtoto dzērienu (šī kontrole neskar vīna un alus tirdzniecību) izplatīšana, štatam licencējot mazumtirdzniecību un pašam veicot vairumtirdzniecību, kā arī nosakot alkoholisko produktu cenas un klāstu.

2009. gada 6. maijā Meinā tika legalizētas viendzimuma laulības, bet jau tā paša gada 3. novembrī ar vēlētāju balsojumu viendzimuma laulības legalizējošais likums tika atcelts. 2012. gada 6. novembrī viendzimuma laulības tika legalizētas ar vēlētāju balsojumu.

Saimniecība

USS John McCain nolaišana ūdenī kuģu būvētavā Bath Iron Works, 1992. gads

2016. gadā nodarbināti bija 511 936 Meinas iedzīvotāji un bija 41 178 darba devējas iestādes. Pēc ASV Ekonomiskās analīzes biroja datiem, 2010. gadā štata kopprodukts bija 52 miljardi ASV dolāru. 2007. gadā ienākumi uz vienu cilvēku bija $ 33 991 (34. vieta Savienotajās Valstīs). 2018. gadā bezdarba līmenis bija 3%.

Meinas lauksaimniecības produkcija sastāv no mājputniem, olām, piena produktiem, liellopiem, savvaļas krūmmellenēm, āboliem, kartupeļiem, kļavu sīrupa, kļavu cukura. Pēc ASV Lauksaimniecības departamenta datiem, Meinā tiek audzēts visvairāk krūmmelleņu Savienotajās Valstīs (41 322 265 kg 2012. gadā).

Kādreizējais štata ekonomikas pamats zvejniecība, tostarp vēžošana, arvien ir nozīmīga nozare. Garneļu zveja un pārdošana Meinā ir uz laiku aizliegta garneļu populācijas sarukšanas dēļ.

No štatā esošajiem avotiem tiek iegūts dzeramais ūdens.

Rūpniecības produkti ir papīrs, kokmateriāli un koksnes izstrādājumi, elektroniskās ierīces, ādas izstrādājumi, pārtikas produkti, tekstilizstrādājumi. Nozīmīga ir kara kuģu būvēšana, kas tiek īstenota Bath Iron Works Bātā un Portsmouth Naval Shipyard Kiteri.

Aizvien lielāku nozīmi Meinas ekonomikā gūst tūrisms un laika pavadīšanas iespējas ārtelpās: medības, makšķerēšana, braucieni ar sniega motocikliem un tā tālāk.

Kopš 2013. gada štatā ir divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa kategorijas (tax bracket): 6,5% un 7,95%. Kopīgais pārdošanas nodoklis ir 5,5%. Krūmmelleņu tirgotājiem jāmaksā 1,5 centi par katru pārdoto ogu mārciņu. Tāpat nodokļi tiek piemēroti kustamajam un nekustamajam īpašumam. Īpašuma nodokļu pārvaldību pilsētās īsteno vietējais nodokļu inspektors, neorganizētajās teritorijās to īsteno štata nodokļu inspektors (State Tax Assessor).

Meina ir viens no nabadzīgākajiem štatiem.

Kultūra

Meinā ir 30 augstākās izglītības iestāžu, starp kurām ir štata Meinas Universitāte, vairākas privātas koledžas, štata Meinas Jūras Akadēmija, privātā Jaunanglijas Universitāte. Meinā štata skolu ir vairāk nekā privāto skolu.

Meinas simboli: štata oga savvaļas krūmmellene, štata putns melngalvas zīlīte, štata kaķis meinkūns, štata deserts krūmmelleņu pīrāgs, štata zivs iekšzemes ūdeņu lasis, štata puķe priedes čiekurs (kas bioloģiski, protams, nav zieds), štata fosilija pertica quadrifaria, štata minerāls turmalīns, štata zāle pyrola, štata kukainis Eiropas medus bite, štata zīdītājs alnis, štata vēžveidīgais Amerikas omārs, štata dzēriens Moxie, štata dziesma "State of Maine" (štata himna), štata koks austrumu baltā priede, štata kuģis Arktikas pētniecības šoneris Bowdoin, štata moto Dirigo.

Vēsture

Meinas štata nosaukuma izcelsme nav precīzi zināma, taču visdrīzāk šis nosaukums pārņemts no Francijas Meinas provinces (skatīt Francijas vēsturiskās provinces) nosaukuma.

Vissenākā kultūra Meinā (aptuveni no 3000 līdz 1000 gadam pirms mūsu ēras) bija Sarkanās krāsas cilvēki (Red Paint People), kuri apdzīvoja piekrasti un ir pazīstami ar apbedījumiem, kuros izmantots sarkanais okers. Pēc tam šajā teritorijā pastāvēja Saskuehannas kultūra, kura pirmā izmantoja keramiku. Kad Meinā ieradās eiropieši, šīs vietas apdzīvoja algonkinu valodās runājošie vabanaki, tostarp abenaki, pasamakvodi, penobskoti.

Pirmoreiz eiropieši iepazina Meinas krastus 1525. gadā portugāļa un Spānijas impērijas pavalstnieka Estevana Gomesa (Esteban Gómez) vadītajā jūras braucienā, tad krasts tika attēlots kartē, bet braucēji Meinā neapmetās. Pirmā eiropiešu apmetne šajā apvidū tika izveidota 1604. gadā, kuru ierīkoja franči, kuru starpā bija Samuēls de Šamplēns (Samuel de Champlain), Senkruā salā (Saint Croix Island), viņi šo apvidu nosauca par Akādiju. Starp vietējām indiāņu ciltīm darbojas franču katoļu misionāri. Līdz 18. gadsimta 50. gadiem franču un angļu kolonisti cīnījās savā starpā par Meinas vidusdaļu. Pirmo pastāvīgo apdzīvoto vietu Jaunanglijā dibināja franči 1613. gadā mūsdienu Kastinā.

1622. gadā apvidus starp Merimakas un Kennebekas upi pirmo reizi tika nosaukts par Meinas provinci, kad Anglijas karalis to dāvāja Ferdinando Gordžesam (Ferdinando Gorges) un Džonam Meisonam (John Mason). 1629. gadā viņi, parakstīdami paktu, sadalīja Meinas provinci pa Piskatakvīsas upi un izveidoja Ņūhempšīras provinci (Meisons) un Ņūsomersetšīru (Gordžess).

Vienu no pirmajiem angļu mēģinājumiem apdzīvot Meinas krastu veica Kristofers Levets (Christopher Levett), Gordžesa aģents un Jaunanglijas padomes loceklis, kurš kā karalisko dāvājumu saņēma 24 kvadrātkilometrus zemes mūsdienu Portlendas vietā. 1623. gadā viņš devās uz Angliju, lai gūtu atbalstu veidojamajai apmetnei, kuru viņš par godu savai dzimtajai pilsētai Anglijā dēvēja par Jorku. Taču šis mēģinājums bija neveiksmīgs, un apmetne tika pamesta.

1639. gadā Gordžess saņēma no Čārlza I visu Meinas provinces teritoriju. Gordžess panāca apmetņu izveidošanos Meinas krasta dienvidu daļā un gar Piskatakuas upi, kas atradās viņa radinieka Tomasa Gordžesa (Thomas Gorges) pārvaldījumā. Strīda par robežām ar citu zemes dāvinājumu dēļ daļā Gordžesa zemju nodibinājās islaicīgs veidojums Ligonija. 1658. gadā Masačūsetsas līča kompānija ieguva Meinas provinci un Ligoniju. 1676. gadā šī kompānija varētu zaudēt šo zemju īpašuma tiesības, bet tā atkal paziņoja par savu kontroli, nopērkot Gordžesa mantinieku teritoriālās pretenzijas.

1669. gadā Čārlzs II dāvāja zemes starp Kennebekas upi un Senkruā upi savam brālim Džeimsam, Jorkas hercogam. Šis dāvinājums un Masačūsetas līča kompānijas kontrolētās zemes teritoriāli veidoja mūsdienu Meinas štatu.

1674. gadā uz neilgu laiku iekaroja Akādiju, pārdēvējot to par Jauno Holandi.

1686. gadā Džeimss jau kā karalis izveidoja Jaunās Anglijas domīniju, kas apvienoja visas angļu kontrolētās teritorijas no Delavēras līča līdz Senkruā upei. 1689. gadā šī domīnija pārstāja pastāvēt, un 1692. gadā teritorija starp Piskatakua un Senkruā kļuva par Masačūsetas līča provinces daļu Jorkšīru.

Eiropiešu kolonijas Ziemeļamerikā 1702. gadā

Karaļa Filipa karā daļa Vabanaki Konfederācijas cilšu novērsa angļu apmetņu veidošanu savā teritorijā. Karaļa Viljama karā vabanaki atkal īstenoja veiksmīgu karadarbību. Tam sekoja Karalienes Annas karš. Pēdējais karš uz Jaunanglijas un Akādijas robežas bija Dammera karš, kurš izbeidza franču teritoriālās pretenzijas pret Meinu. Karaļa Džordža karā un Septiņgadu kara Ziemeļamerikā cīņas atkal norisinājās starp vabanaki un angļiem.

Amerikas revolūcijas laikā Meinā bija mazāka lojālistu aktivitāte nekā citās angļu kolonijās. Tirgotāji vadīja 52 savus kuģus kā kaperus, kas tika vērsti pret britu kuģiem. 1776. gadā Džonatans Edijs (Jonathan Eddy) vadīja neveiksmīgu mēģinājumu ieņemt Kamberlendas fortu (Fort Cumberland) Jaunskotijā un 1776. gadā viņš vadīja Mačaiasas aizsardzību pret britu Karalisko kara floti. 1779. gadā briti izstrādāja plānu, kurā bija paredzēts iekarot daļu Meinas un izveidot tur jaunu koloniju Jauno Īriju. (Skatīt Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš.) 1779. gada jūlijā briti ieņēma Kastinu, kuru amerikāņiem (Penobskotas ekspedīcija) neizdevās atbrīvot. Pēc Parīzes miera līguma noslēgšanas (1783) Jaunās Īrijas plāna īstenošana tika pārtraukta. 1784. gadā briti atdalīja Ņūbransviku no Jaunskotijas un izveidoja to par lojālistisku (karalim lojālu) koloniju.

Britu—amerikāņu kara sākumā Meina piedzīvoja kanādiešu kaperu un Karaliskās kara flotes uzbrukumus gar savu krastu, 1814. gadā Meinā iebruka briti. Pēc Gentes miera līguma noslēgšanas (1815) britu karaspēks līdz 1818. gadam atstāja Meinas teritoriju.

1819. gada 19. jūnijā Masačūsetsas Galvenā tiesa (Massachusetts General Court, kas patiesībā nav tiesa, bet gan Masačūsetsas likumdevējvara, kas sastāv no divām palātām un ko var tulkot arī kā 'Masačūsetsas Galvenā padome') apstiprināja lēmumu par Meinas apriņķa atdalīšanu no Masačūsetsas štata. Tā paša gada 26. jūlijā balsstiesīgie apriņķa iedzīvotāji nobalsoja par Meinas valstiskumu (70,6% jeb 17 091 cilvēks balsoja par, 29,4% jeb 7 132 cilvēki balsoja pret). Tā paša gada oktobrī 210 delegātu konstitucionālā sapulce vienbalsīgi pieņēma Meinas konstitūciju. 1820. gada 25. februārī Masačūsetsas Galvenā tiesa atzina Meinas neatkarību. Laikā, kad Meina ieguva neatkarību, vergturu un brīvo štatu skaits bija vienāds, tāpēc ASV Kongresa locekļi, kas iestājās par verdzību, bija noskaņoti pret vēl viena brīva štata rašanos. Šie kongresmeņi bija gatavi piekrist Meinas patstāvībai, ja Misūri teritorija, kur verdzība bija likumīga, tiktu uzņemta Savienībā. 1820. gada 15. martā Meina kļuva par 23. štatu un Misūri teritorija tika uzņemta Savienībā (Misūri kompromiss). Līdz 1824. gadam Meinas piekrastes salas atradās Masačūsetsas kontrolē, tāpēc ka liela daļa šo salu iedzīvotāju vēlējās palikt Masačūsetsas štatā, šī kontrole tika izbeigta, jo salas bija grūti sasniedzamas no Masačūsetsas krastiem un to uzturēšana nebija izdevīga.

Tā kā Parīzes miera līgumā netika precīzi noteiktas robežas starp Meinu un Britu Ziemeļamerikas provincēm Ņūbransviku un Kvebeku, pastāvēja robežstrīds. 1839. gadā Meinas gubernators Džons Ferfīlds (John Fairfield) pieteica karu Ņūbransvikas mežcirtējiem, kuri cirta mežus teritorijās, uz kurām savas pretenzijas izvirzīja Meina. Šis karš, kuru sauc par Arustukas karu, tika atrisināts bez asinsizliešanas. Robežas starp Meinu un Kanādas provinci tika galīgi apstiprinātas ar Vebstera—Ašbertona līgumu (1842), līdz ar to lielākā daļa strīdus teritoriju tika piešķirtas Meinai.

19. gadsimta industrializācija dažādās Meinas vietās noritēja atšķirīgi. Upju ielejas kļuva par kokmateriālu pārvades ceļiem — štata meža dziļumos tika cirsti koki un pludināti lejup pa upēm, savākti un no ostām aizvesti pa visu pasauli. Daļēji koksnes transportēšanas vajadzību dēļ un daļēji koksnes lielā apjoma un galdnieku lielā skaita dēļ Meinas piekrastes pilsētās attīstījās kuģubūve, līdz pat 20. gs. sākumam tur būvēja buriniekus. 1820. gados daudzas kokvilnas izstrādājumu rūpnīcas tika pārceltas no Masačūsetsas uz Meinu un novietotas pie ūdenskritumiem (dzirnavu darbināšanai) starp zemnieku saimniecībām (darbaspēka algošanai). Tāpat 19. gs. nozīmīgas nozares bija zvejniecība, granīta un šungīta ieguve, ķieģeļu un apavu ražošana. Sākot ar 20. gs., Meinā uzplauka papīra rūpniecība. Pirmā dzelzceļa līnija štatā uzcelta 1835. gadā. Neatkarīgi no industrializācijas Meina palika par lauksaimniecisku štatu, nesaktoties arī uz to, ka štatā bija īss augu augšanas periods, mazauglīga zeme, lieli attālumi starp zemniekiem un tirgiem un nelieli lauksaimnieku ienākumi.

1816. un 1817. gadā norisinājās emigrācija no Meinas uz rietumu štatiem, ko izraisīja Britu—amerikāņu kara postījumi, auksta 1816. gada vasara un daudzskaitlīgā amerikāņu apmešanās uz rietumiem no Apalačiem ("Ohaio drudzis"). ASV paplašinoties rietumu virzienā, meinieši devās uz mežiem klātajiem štatiem Mičiganu, Viskonsinu, Minesotu.

20. Meinas Brīvprātīgo kājnieku pulka karogs Pilsoņu karā

Meina bija pirmais ASV ziemeļaustrumu štats, kurš atbalstīja pret verdzību vērsto Republikānisko partiju. Abrahams Linkolns par savu pirmo viceprezidentu izvēlējās meinieti Hanibālu Hemlinu. Pilsoņu karā Meina bija visaktīvākais Savienības štats — tā kareivju skaits proporcionāli štata iedzīvotāju kopīgajam skaitam bija vislielākais starp Savienības štatiem. Pēc jūrnieku skaita, kas dienēja ASV Jūras kara flotē, Meina bija otrais štats aiz Masačūsetsas.

Vēstures gaitā Meina ir piedzīvojusi daudzas migrācijas. 19. gs. vidū štatā bija īru imigrācijas vilnis, bet īri ieradās tur arī agrāk, tas ir, pirms Lielā bada Īrijā, tā 1834. gadā Bangorā notika sadursmes starp īriem un amerikāņiem (Yankee) un nodedzinātas katoļu baznīcas (skatīt rakstu par partiju Know Nothing); īru stāvoklis uzlabojās pēc Pilsoņu kara. 19. gs. vidū uz Meinu pārvācās frankokanādieši no Kvebekas un Ņūbransvikas, lai strādātu auduma rūpniecībā, laika gaitā lielākā dqaļa šo cilvēku anglikalizējās (mazinājās katoļticības nozīme, franču valodas vietā vairāk izmantota angļu). Uz Meinu ir pārcēlies liels skaits angļu un skotu no Piejūras provincēm. Meinā atrodas tādas sākotnēji skandināvu pilsētas kā Norveja, Ņūsvīdena, Stokholma, Vestmenlenda, Denmārka, Sautportlenda. Tāpat 21. gs. Meinā patvērumu ir raduši tūkstošiem somāliešu un Somālijas bantu.

Mūslaikos Meina pārdzīvojusi deindustrializāciju, proti, tekstilrūpniecībai kļūstot izdevīgākai ASV dienvidos, tā tika pārnesta prom no Meinas, dabas aizsardzības mēru dēļ ievērojami samazinājušies mežizstrādes un papīrrūpniecības, un zvejas apjomi, tāpat pēc Otrā pasaules kara gandrīz pilnībā izbeigta kuģu būvniecība. Tādēļ štats cenšas atbalstīt mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozares attīstību.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Meina.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)

• US Election Atlas