Sils

Sils (Cladinoso-callunosa) ir sausieņu meža tips, kurā kokaudzi veido mazražīgas IV un V bonitātes priedes tīraudzes, kas aug sausās, ar barības vielām nabadzīgās smilts augsnēs.^[1] Vietām ļoti reti var būt arī ar nelielu sliktas kvalitātes bērzu piemistrojumu. Apzīmēšanai lieto burtu kombināciju"Sl".^[2]^[3] Tie sastopami piejūras un iekšzemes kāpu un smiltāju rajonos.^[1]^[3] Pameža nav vai tas ir skrajš, dažkārt sastopami paegļi un nelielas eglītes, varbūt bērziņi. Silu kopplatība Latvijā arvien samazinās, jo laika gaitā augsne kļūst auglīgāka, meža ugunsgrēki retāki. Mežs pēc izciršanas aizzeļ ļoti lēni, panīkst ogulāji un sūnas un dabiski atjaunojas ar priedi, pamežs netraucē priedes atjaunošanos.^[2]^[3]

Sili ir iecienītas ogošanas, sēņošanas un atpūtas vietas.

Zemsedze

Raksturīga dažāda vecuma mozaīkveida zemsedzes veģetācija. Sastopamas līdz aptuveni 50 augu sugām, lakstaugu nav, toties ir sastopami sīkkrūmi, ķērpji un sūnas. Raksturīgākie augi ir sila virsis un zvaigžņveida kladīna, tomēr bieži sastopamas ir arī parastās brūklenes, aitu auzenes, parastās miltenes, Islandes cetrārijas, Šrēbera rūsaines, spīdīgās stāvaines, vietām arī parastās mellenes, divzobes, dzegužlini un straussūnas. Ipaši sausās vietās arī sarmenītes.^[2]^[3]

Augsne

Augsni sedz ļoti plāns nobiru slānis. Virskārtā ir diezgan plāns jēlhumusa slānis (~3 cm). Kūdras slāņa nav. Minerālaugsne nabadzīga, ļoti skāba smilts augsne ar labu nestspēju, izteiktu podzolēšanos.^[2]^[3]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Vija Znotiņa. «Meži». Skatīts: 2016. gada 13. septembrī.^{[novecojusi saite]}
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 Armands Berķis, Aija Meijere, Ainārs Sedlenieks, Aivars Vanags, Gatis Ansons, Ieva Rove, Jānis Brauns, Jānis Grīslis, Mārtiņš Gaigals. Rokasgrāmata meža tipu noteikšanai. Latvijas valsts meži, 2013.. 10.,11. lpp. ISBN 978-9984-9969-8-1.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 ^3,3 ^3,4 Imants Liepa, Olga Miezīte, Solveiga Luguza, Aigars Indriksons. Latvijas meža tipoloģija. Jelgava : Studentu biedrība «Šalkone», 2014.. 12., 18., 81.. lpp. ISBN 978-9984-48-164-7. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 21. februārī. Skatīts: 2022. gada 21. februārī.

Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[:0-1] 1,0 ^1,1 Vija Znotiņa. «Meži». Skatīts: 2016. gada 13. septembrī.^{[novecojusi saite]}

[:1-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 Armands Berķis, Aija Meijere, Ainārs Sedlenieks, Aivars Vanags, Gatis Ansons, Ieva Rove, Jānis Brauns, Jānis Grīslis, Mārtiņš Gaigals. Rokasgrāmata meža tipu noteikšanai. Latvijas valsts meži, 2013.. 10.,11. lpp. ISBN 978-9984-9969-8-1.

[:2-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 ^3,3 ^3,4 Imants Liepa, Olga Miezīte, Solveiga Luguza, Aigars Indriksons. Latvijas meža tipoloģija. Jelgava : Studentu biedrība «Šalkone», 2014.. 12., 18., 81.. lpp. ISBN 978-9984-48-164-7. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 21. februārī. Skatīts: 2022. gada 21. februārī.

[1]

[2]

[3]