Simjūda diena

Vikipēdijas lapa

Simjūda diena jeb Sīmaņa un Jūdas diena ir kriestiešu apustuļu Sīmaņa un Jūdas Tadeja piemiņas diena, kuru svin 28. oktobrī. Kopš 1362. gadā Simjūda dienas gadatirgus (vācu: Simon-Juda-Markt) notiek Vestfālenes pilsētā Vernē.

Igaunijas dienvidu daļā to svinēja kā Sīmaņa dienu (igauņu: Simunapäev), kas iezīmēja sasaluma sākumu un ziemas ceļu gaidas. Latvijā Simjūda diena bija pēdējā Veļu laika diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura veļus sūtīja atpakaļ.

Latviešu tradīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Simjūda dienā notika Veco barošana, kad sasauca visus miroņus un deva tiem ēst un dzert. Ēdienu lika zem kokiem, jo sevišķi ozoliem. Uz pirts krāsns lika kausiņus, ar ko pērties. Vecajiem dod arī kāsīšus, lai tie vijot auklas. Beigās viņiem lika atkal iet projām. Svešiem veco laikā nav devuši neko ēst, tādēļ arī paši nekur nebraukuši ciemā. Cits ticējums vēsta, ka Simjūda dienas vakarā mēdza dzīt urgučus jeb ļaunos garus. Tad savārīja daudz gaļas un sacepa daudz plāceņu, bet neviens no mājiniekiem nedrīkstēja to ēst, kamēr nebija urguči izdzīti un labi dievēkļi no tā ēduši. Dažās vietās arī ļaunajiem gariem uzlika pilnu bļodu gaļas uz krāsns, bet citu visu aiznesa uz klēti. Kad urguči bijuši izdzīti, saimnieks gāja uz klēti pēc ēdamā, ko vispirms tam vajadzēja, ačgārni ejot, apnest ap dzīvojamo māju un tikai tad drīkstēja nest iekšā un pasniegt mājiniekiem. Visu to ēdienu saimniekam bija jāpagaršo pirmajam.[1]

Simjūda tirgus[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Simjūda dienā Valmierā pie Sīmaņa baznīcas un citās senajās Hanzas pilsētās notika pēdējais gadatirgus pirms ziemas iestāšanās. 1996. gadā Valmieras muzejs, godinot tradīcijas un tautas amata prasmes, atjaunoja vēsturisko Simjūda gadatirgu.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Simjūda diena 2021. gada 28. oktobrī
  2. Simjūda tirgus 2023 Valmieras novada pašvaldība

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]