Veļi
Baltu reliģija |
|---|
|
|
|
Pamati
|
|
Dievības
|
|
Svētki
|
|
Citi jēdzieni
|
|
Mūsdienu pagānisms
|
|
|
Veļi (lietuviešu: veliai) baltu mitoloģijā ir mirušo cilvēku dvēseles, neredzamie gari, kuri dzīvo veļu pasaulē — aizsaulē. Pēc tam, kad cilvēks ir miris, viņa dvēsele nonāk viņsaulē, kur to sagaida Veļu māte, kura to aizved ar Veļu laivu uz veļu pasauli.[1]
Veļi divas vai trīs reizes gadā, Veļu laikā apmeklē dzīvos, atnesot saviem bijušajiem draugiem svētību, bet naidniekiem — ļaunumu. Veļu atnākšana notiek Mārtiņos, Ziemassvētkos un Meteņos.[2]
Veļi katru gadu veļu laikā pulcējas zemes apakšā un apspriež, kas pagājušā gadā darīts un kas nākamā gadā būs darāms. Viņi arī runā par saviem pēctečiem un radiniekiem, kas vēl dzīvi. Bet lai uzzinātu, kā radinieki dzīvo, veļi veļu laikā dažreiz staigā pa druvām, ēkām un slēptuvēm, naudas krātuves pārskatot. Tā staigājot, veļi smalki noklausoties, ko ļaudis runā. Mīļiem piederīgiem viņi arī iečukstot labus padomus ausīs.[3]
Dažādās vietās veļus mēdz saukt par velēniešiem, ēniem, iļģiem, ķauķiem, vecajiem, mēdz dēvēt arī citos vārdos.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «veļi» (en-US). Skatīts: 2022-07-07.
- ↑ «Veļi».
- ↑ «Ticējumi». valoda.ailab.lv. Skatīts: 2022-07-07.
- ↑ «Veļu laiks». lr2.lsm.lv. Skatīts: 2022-07-07.
 | Šis ar mitoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |