Simons Dahs

Vikipēdijas lapa
Simons Dahs
Simon Dach
Simons Dahs
Personīgā informācija
Dzimis 1605. gada 29. jūlijā
Mēmele, Prūsijas hercogiste
Miris 1659. gada 15. aprīlī (53 gadi)
Karaļauči, Prūsijas hercogiste
Pilsonība Prūsijas
Tautība vācietis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, dziesmu autors
Žanri baroks

Simons Dahs (vācu: Simon Dach) (dzimis 1605. gada 29. jūlijā, miris 1659. gada 15. aprīlī) bija vācu dzejnieks un dziesmu autors. Dzimis Mēmelē, Prūsijas hercogistē (tagad Klaipēda Lietuvā).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bērnība un jaunība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan Simons Dahs auga trūcīgos apstākļos (viņa tēvs bija slikti apmaksāts lietuviešu valodas galma tulks Mēmelē), viņš tomēr ieguva klasisko izglītību Kēnigsbergas Domskolā (tagad Kaļiņingrada, Krievija) un Vitenbergas un Magdeburgas latīņu skolās.1626. gadā Dahs iestājās Kēnigsbergas Universitātē, studēja teoloģiju un filozofiju. 1626. gadā viņš pameta Magdeburgu, izbēgdams gan no mēra, gan Trīsdesmitgadu kara, un atgriezās savā dzimtajā Prūsijā. Viņš apmetās Kēnigsbergā, kur palika dzīvot visu atlikušo mūžu.

Brieduma gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc grāda iegūšanas Dahs kādu laiku strādāja par privātskolotāju, bet pēc tam 1633. gadā tika iecelts par kolaboratoru (skolotāju) un 1636. gadā par Kēnigsbergas Domskolas (katedrāles skolas) līdzrektoru. 1639. gadā Adrians Brauers viņu iecēla par Dzejas katedras vadītāju Alberta Universitātē Kēnigsbergā. Tas bija amats, kuru Dahs ieņēma līdz savai nāvei. 1640. gadā viņš saņēma doktora grādu.

Daļa no viņa kā dzejas katedras vadītāja oficiālajiem pienākumiem bija sacerēt dzejoļus dažādām universitātes svinībām, programmām, debatēm un kolēģu bēru dievkalpojumiem. Tie visi rakstīti vai nu latīņu, vai grieķu valodā. 1644. gadā uz Kēnigsbergas Universitātes simtgades svinībām viņš uzrakstīja lugu Sorbuisa.

Dahs kļuva par vienu no ievērojamākajiem literārā pulciņa Kürbishütte (Ķirbju namiņš) vadītājiem, kurā citu starpā bija arī Džordžs Veisels, Valentīns Tilo un Johans Franks. Ērģelnieka un komponista Heinriha Alberta vasaras māja kļuva par šīs dzejnieku, himnistu un mūziķu grupas tikšanās vietu, kuri satikās, lai sadzejotu jaunas himnas, kā arī deklamētu savu dzeju. Šī grupa no 1638. līdz 1650. gadam publicēja astoņas dzejoļu un dziesmu grāmatas, kas guva lielus panākumus. No grāmatās ietvertajiem aptuveni 200 dzejoļiem un dziesmām lielākā daļa bija Daha sacerētas. Vēl bija 125 viņa kompozīcijas. Šajās grāmatās ietvertās dziesmas un garīgās dziesmas, īpaši Daha sacerētās, tika dziedātas visā Vācijā, kā arī bieži vien parādījās nelicencētos izdevumos.

Panākumu laiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kēnigsbergā S. Dahs sadraudzējās ar Heinrihu Albertu (1604—1651) un Robertu Robertīnu (1600—1648), un kopā ar viņiem izveidoja Kēnigsbergas Dihtergruppe ("Kēnigsbergas dzejnieku apvienību"). 1639. gadā, pateicoties viņa drauga Robertīna ietekmei, Dahs tika iecelts par dzejas profesoru Kēnigsbergā. Viņš dziedāja Brandenburgas elektoru namā slavas dziesmas no dzejoļu krājuma ar nosaukumu Kurbrandenburgische Rose, Adler, Lowe und Scepter (1661), kā arī sadzejoja daudzus gadījuma rakstura dzejoļus, no kuriem vairāki kļuva populāri. Slavenākais no tiem ir Anke von Tharaw öss, de my geföllt, Anke van Tharaw (Lejassaksijā Herders to pārveidoja vācu literārajā valodāÄnnchen von Tharau), kas sacerēts 1637. gadā par godu drauga laulībām. Starp Daha pazīstamākajām dziesmām, no kurām daudzas joprojām tiek dziedātas, var minēt šādas: Ich bin ja, Herr, in deiner Macht, Ich bin bei Gott in Gnaden durch Christi Blut und Tod un O, wie selig seid ihr doch, ihr Frommen. Kopumā viņš uzrakstīja vairāk nekā 150 garīgās dziesmas un vairākus dzejoļus un tika uzskatīts par Kēnigsbergas himnistu un dzejnieku līderi.