Sinepes
| Sinepes Sinapis (Linnaeus & Czern., 1859) | |
|---|---|
 Sareptas sinepe (Brassica juncea) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Krustziežu rinda (Brassicales) |
| Dzimta | Krustziežu dzimta (Brassicaceae) |
| Ģints | Sinepes (Sinapis) |
 Sinepes Vikikrātuvē | |
Sinepes (Sinapis) ir viengadīgi 50 cm līdz 1 metram augsti krustziežu dzimtas lakstaugi. Stublājs zarains, lapas ar kātu. Zied dzelteni, sakopoti ķekaros. Auglis — pākstenis, sēklas sīkas, apaļas, brūnas, gaiši dzeltenas vai melnas. Zied no jūnija līdz augustam.
Sinepju audzēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sinepes ir ātraudzīga, mitrumu mīloša un aukstumizturīga kultūra, ko var izaudzēt arī piemājas dārziņā. Sinepes ir piemērotas audzēšanai gandrīz visās augsnēs, vienīgi tām nepatīk skāba augsne. Sinepes var sēt no aprīļa pēdējās vai maija pirmās dekādes, bet siltumnīcās un lecektīs pat agrāk. Vislabākā temperatūra sinepju augšanai ir +20°C, bet sēklas jau sāk dīgt no +2—3°C temperatūrā. Vieglas salnas līdz -5°C lielākajai daļai sinepju šķirņu nav bīstamas, ja dzinumu piesedz ar neaustu materiālu. Zemē sēklas iestrādā aptuveni 1,5 centimetri dziļi. Sadīgušajām sinepēm rindstarpas irdina, retina, ravē un sausā laikā laista.
Arī lapu sinepes ir aukstumizturīgas. Selekcionāri ir izveidojuši daudz lapu sinepju šķirņu, pat šķirnes ar sarkanām lapām. Par visvērtīgākajām uzskata lapu sinepes ar gludām lapām. Vislabākās lapu kvalitātes var iegūt, ja augu sēj agri pavasarī vai vēlu vasarā. Vasaras vidū, sētās, sinepju lapas kļūst raupjas un ātri veidojas ziedneši. Pavasarī augsnē ir vislielākais mitrums, kas ļoti nepieciešams, lai sinepes labi augtu. Sinepes karstās dienās ir jālaista bieži un daudz, tad lapas ir sulīgas un maigas.
Sinepju lapas novāc pirms ziednešu parādīšanās, kad tās ir sasniegušas 10 centimetru garumu. Kad augs pāraug, tam nobriest pāksteņi, no kurām iegūst sēklas. Tā, pat kā pārējām auga daļām arī sēklām ir liela dziednieciskā īpašība.
Lapu sinepes sekmīgi var audzēt ziemā mājas apstākļos, iesējot sēklās kastītēs vieglā augsnes maisījumā. Sinepes ir lieliski piemērotas arī audzēšanai uz balkona, iesējot puķupodos. Lapas lietojamas 10—12 dienu laikā pēc dzinuma parādīšanās. Ja augsne ir pietiekami mitra, sinepes istabas apstākļos pacieš arī sabiezinātu sēju un to lapas ilgu laiku ir maigas un trauslas.
Lapu sinepju lapās ir daudz vitamīnu, mikroelementu, minerālsāļu. Tās satur karotīnu, rutīnu, B1, B2, PP vitamīnu, īpaši daudz C vitamīna. Daudz arī kalcija, fosfora un dzelzs sāļu. Uzturā izmanto galvenokārt svaigā veidā. Jauc salātos, kā arī iesāla un konservē. Garšas ziņā lapu sinepes ir līdzīgas pārējām sinepēm.
Īpaši ieteicams sinepes iesēt starp zemeņu ceriem — tās ievērojami paaugstinās zemeņu ražu. Dārzā labi priekšaugi sinepēm ir gurķi, tomāti, sīpoli, agrie kartupeļi, bet ne kāposti.
Ziemā sinepju sēklas diedzē (tās sadīgst 2—3 dienu laikā) un izmanto dažādos salātos.
Sinepju sēklas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sinepju sēklas novāc, kad ir nogatavojušies apakšējie un vidējie pāksteņi, un pati sēkla ir vaska gatavībā. Kad augs sāk dzeltēt un lapas krist, apakšējie un vidējie pāksteņi kļūst brūngani un sēklas iegūst šķirnei raksturīgo krāsu. Sinepes pļauj un žāvē, pēc žāvēšanas kombains tos izkuļ. Sēklas attīra no piemaisījumiem un žāvē līdz mitrums tajās nepārsniedz 10 %. Tās uzglabā sausās, vēdināmās telpās.
Ražība ir 1,2—1,5 tonnas uz hektāru.
Sinepju sēklas satur ēteriskās eļļas, taukus, celulozi un pektīnus. Melnās un Sareptas sinepes svarīga sastāvdaļa ir glikozīds sinigrīns, bet baltās sinepes — sinalbīns. Ja sinepes apstrādā ar siltu ūdeni, glikozīds sinigrīns fermenta mirozīna ietekmē sašķeļas, veidojot glikozi, kālija hidrogēnsulfātu un sinepju eļļu, kas piešķir sinepēm asu garšu un smaržu. Sinepēm olbaltumvielu ir apmēram 25 grami 100 gramos, kā arī fosfors, kālijs, magnijs, dzelzs, cinks, sērs un kalcijs. No vitamīniem visvairāk ir B1, B2, PP, C, K, A un D vitamīna.
Melnās sinepes sēklas izmanto asu piedevu pagatavošanai un kā izejvielu ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
Lai iegūtu sinepju eļļu, sēklas attīra no sēklapvalka un pakļauj karstai spiedapstrādei. No samaltajiem raušiem iegūst sinepju pulveri, no kura izgatavo galda sinepes. Mitruma saturs sinepju pulverī nedrīkst pārsniegt 10% un jāuzglabā tas sausā telpā.
Sinepju ārstnieciskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Augu izmanto gan uzturā kā garšvielu, gan kosmetoloģijā un ārstniecībā. Ārstnieciskajos nolūkos izmanto visas sinepju sugas, bet galvenokārt Sareptas un melno sinepi. Vislielākā nozīme ir sinepju eļļai un sinepju pulverim, kuru iegūst no raušiem pēc sinepju sēklu karstās spied apstrādes, kā arī no pašām sinepju sēklām.
Šķipsniņa sinepju sēklu dienā ievērojami uzlabo gremošanu, novērš aizcietējumus, attīra ādu, diabēta slimniekiem samazina cukura daudzumu asinīs, kā arī uzlabo reproduktīvo funkciju sievietēm. Sinepju sēklas ierosina ēstgribu, pastiprina kuņģa sulas izdalīšanos, iedarbojas kā pretiekaisuma un spēcīgs antiseptisks līdzeklis. Izmanto kā sastāvdaļu tējās, kuras paredzētas kuņģa un trakta darbības normalizēšanai. Sinepju sēklas izraisa vemšanu un attīra zarnu traktu, ja ir notikusi saindēšanās ar opiju. Saberztās sinepju sēklas izmanto kā kompreses muskuļu un locītavu sāpju gadījumā. Sinepju sēklām ir spēcīgas baktericīdas īpašības, un tās neitralizē patogēno mikrofloru kuņģī un zarnu traktā. Aukstā un mitrā laikā sinepes veicina asins pieplūdumu ādai un sasilda. Izmanto arī plaušu slimības gadījumā, mazinot klepu ar krēpām.
Eļļa, kuru iegūst no sinepju sēklām, ir ļoti vērtīga. Tas ir labs antiseptiķis, kas satur ļoti daudz vitamīnu — A, B6, D, E, K, P, kuri uzlabo cilvēka imūnsistēmu, spēcina sirdi un pasargā no aterosklerozes. Sinepju eļļa satur arī magniju, sēru, dzelzi, nātriju, kāliju un kalciju, kuri ievērojami uzlabo aknu, žultspūšļa darbību un vielmaiņu. No lapu sinepju sēklām iegūto eļļu izmanto medicīnā kā pretsāpju līdzekli virspusēju traumu un apdegumu gadījumos.
Sinepju dīgstus var izmantot klepus, ekzēmas ārstēšanai, zarnu trakta attīrīšanai un hronisku slimību profilaksei. Sinepju dīgsti uzlabo vielmaiņu, nostiprina imunitāti, tādējādi nodrošina izsargāšanos no dažādām slimībām, kā, piemēram, saaukstēšanās un gripa, mazina nogurumu, stresu, nostiprina nervu sistēmu, uzlabo atmiņu, redzi un aizkavē novecošanās procesus.
Ārīgai lietošanai izmanto sinepju pulveri — plāksteros un vannās. Sinepju spirtu — kompresēs un ierīvēšanā. Kāju vannošanā sinepju pulveris palīdz pret saaukstēšanos un pārmērīgas atdzišanas. Ārējai lietošanai sinepju pulveri nedrīkst apliet ar verdošu ūdeni, jo tādā gadījumā ferments mirozīns tiks noārdīts un sinepju eļļa, kura dod galveno terapeitisko efektu, neveidosies. Ūdens temperatūrai jābūt ne augstākai par 55—60°C.
Ēterisko eļļu iegūst no sinepes raušiem, pārtvaicējot tos ar ūdens tvaikiem. Eļļa iesūcas ādā, un to lieto ārīgi kā kairinošu un sāpes remdinošu līdzekli, kas izraisa ādas apsārtumu. Eļļa ietilpst tajās ziedēs, kuras izmanto artrīta, miozīta, reimatisma un citu slimību ārstēšanai. Sinepju spirtu (ēteriskās eļļas 2 % šķīdumu spirtā) lieto ierīvēšanai radikulīta, neirīta, saaukstēšanās slimību gadījumos.[1]
Ir sešas sinepju sugas:
- Melnā sinepe (Brassica nigra)
- Baltā sinepe vai Angļu sinepe (Sinapis alba)
- (Sinapis alba subsp. alba)
- (Sinapis alba subsp. dissecta)
- (Sinapis alba subsp. mairei)
- Sareptas sinepe (Brassica juncea)
- Lapu sinepe (Brassica juncea var. crispifolia)
- (Brassica juncea var. cuneifolia)
- (Brassica juncea var. foliosa)
- (Brassica juncea var. integrifolia)
- Japāņu sinepes (Brassica juncea var. japonica)
- Indijas sinepes (Brassica juncea var. juncea)
- (Brassica juncea var. longidens)
- (Brassica juncea var. multiceps)
- (Brassica juncea var. napiformis)
- (Brassica juncea var. rugosa)
- (Brassica juncea var. strumata)
- (Brassica juncea var. tumida)
- Lauku sinepe vai Tīruma sinepe(Brassica arvensis)
- (Sinapis arvensis subsp. allionii)
- (Sinapis arvensis subsp. arvensis)
- Sinapis flexuosa
- Sinapis pubescens
- (Sinapis pubescens subsp. boivinii)
- (Sinapis pubescens subsp. indurata)
- (Sinapis pubescens subsp. pubescens)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Sinepes, Zvaigzne ABC [2012], 13 lapa, ISBN 9789934027284
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sinepes |