Dens Sjaopins

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dens Sjaopins
邓小平
DengXiaoping.jpg
Dens Sjaopins 1979. gadā
Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās padomnieku komisijas priekšsēdētājs
Amatā
1982. gada 13. septembris — 1987. gada 2. novembris
Priekštecis iekpiekš postenis nepastāvēja
Pēctecis Čens Juņs
Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās kara padomes priekšsēdētājs
Amatā
1981. gada 28. jūnijs — 1989. gada 9. novembris
Priekštecis Hua Gofens
Pēctecis Dzjans Dzemiņs
Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās kara padomes priekšsēdētājs
Amatā
1981. gada 28. jūnijs — 1989. gada 9. novembris
Priekštecis Džou Eņlajs
Pēctecis Dens Jinčao
Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas Ģenerālštāba priekšnieks
Amatā
1975. gada janvāris — 1980. gada marts
Priekštecis Huans Junšens
Pēctecis Jans Dečži
Ķīnas Tautas republikas Finanšu ministrs
Amatā
1953. gada 18. septembris — 1954. gada 19. jūnijs
Premjerministrs Džou Eņlajs
Priekštecis Bo Jibo
Pēctecis Lī Sjaņans

Dzimšanas dati 1904. gada 22. augustā
Guaņjana, Sičuaņa, Cjinu dinastija
Miršanas dati 1997. gada 19. februārī (92 gadu vecumā)
Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna
Tautība ķīnietis
Politiskā partija Ķīnas Komunistiskā partija (1924–1997)
Dzīvesbiedrs(-e) 3
Bērni 5

Dens Sjaopins[1] (ķīniešu: 鄧小平, Dèng Xiǎopíng; dzimis 1904. gada 22. augustā, miris 1997. gada 19. februārī) bija Ķīnas Tautas republikas politiķis un reformētājs. Lai arī neieņēma Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja posteni, tomēr ilgstoši bija ietekmīgākā figūra Ķīnas politikā — sākot no 1978. gada līdz aiziešanai no politiskiem amatiem 1989. gadā. Dena Sjaopina līdera ietekme Ķīnā saglabājās līdz pat 1992. gadam, kad viņš pensionējās no politiskās darbības pavisam.

Bērnība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1904. gada 22. augustā Guaņjanas apriņķī Sičuaņas provincē, laikā, kad valdīja Cjinu dinastija. Viņš cēlies no bagātas ģimenes, taču jau jaunībā sarāva visas saites ar savām aprindām. Sešpadsmit gadu vecumā viņš aizbrauca uz Franciju, kur strādāja un mācījās. 1922. gadā Dens iestājās komjaunatnē un divdesmit gadu vecumā — Ķīnas Komunistiskajā partijā.

Sākotnējā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1926. gadā Dens Sjaopins ieradās PSRS, lai turpinātu mācības. Sākumā viņš bija Austrumu darbaļaužu komunistiskās universitātes students, pēc tam pārgāja mācīties uz Suņa Jatsena Ķīnas darbaļaužu universitāti. 1927. gada pavasarī viņš atgriezās Ķīnā un iesaistījās partijas darbā, pildot dažādus uzdevumus. 1929. un 1930. gadā viņš bija viens no sacelšanās vadītājiem Bpaisekā un Lunčžovā, pēc tam tika nosūtīts uz Ķīnas sarkano armiju.

Vairāk nekā 20 gadus Dens Sjaopins nostiprināja ķīniešu kareivju revolucionāro garu un piedalījās arī karadarbībā. Karā ar Japānu viņš bija politiskais komisārs kādā no 8. armijas divīzijām un vadīja kaujas operācijas. 1945. gadā Denu Sjaopinu iecēla par Ķīnas tautas atbrīvošanas armijas 2. armijas komisāru. Tajā laikā viņš jau ieņēma augstu posteni partijā, kļuva par tās Centrālkomitejas locekli un aktīvi piedalījās 1949. gada revolūcijas sagatavošanā.

Kultūras revolūcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad sākās kultūras revolūcija, Denu Sjaopinu atbrīvoja no visiem amatiem un nosūtīja uz traktoru rūpnīcu. 1973. gadā ar Džou Eņlaja gādību viņu reabilitēja un atkal iecēla vadošā amatā partijā. Pēc Džou Eņlaja nāves viņu atkal atbrīvoja no visiem amatiem, un atjaunoja tikai 1977. gadā pēc Mao Dzeduna nāves un "četru grupas" sagrāves.[2]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc diviem gadiem Dens Sjaopins kļuva par visietekmīgāko politisko darbinieku Ķīnā. Viņš izmantoja savu autoritāti, lai sāktu ekonomiskas reformas un paaugstinātu tautas dzīves līmeni. 1978. gada decembrī Ķīnas Komunistiskās partijas centrālkomitejas trešajā plēnumā pēc viņa iniciatīvas tika nosprausts kurss uz ekonomiskām reformām un sociālisma celtniecību "Ķīnas variantā". No tā laika sākās lauksaimniecības un rūpniecības uzplaukums, fabrikās sāka ražot tautas patēriņa preces, apģērbu, šujmašīnas, divriteņus un televizorus. Dens Sjaopins atbalstīja privātuzņēmēju darbību un atcēla līdz tam valdījušo stingro cenzūru televīzijā un radio. Viņš piedāvāja partijas biedriem izteikt nosodījumu kultūras revolūcijai un Mao Dzeduna kļūdām. 1980. gadu sākumā viņš izvirzīja ideju par Ķīnas un Taivānas mierīgu apvienošanu pēc principa "viena valsts — divas iekārtas". Reformas Ķīnā pilnīgi mainīja cilvēku dzīvi — izveidojās brīvās ekonomiskās zonas, kļuva ciešākas saimnieciskās saites ar citām valstīm.[3]

Sjaopina statuja Ķīnā

Aiziešana no posteņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izlēmis, ka viņš savu darbu ir paveicis, Dens Sjaopins 1987. gadā 84 gadu vecumā izstājās no Komunistiskās partijas centrālkomitejas sastāva, bet 1989. gada novembrī atkāpās no Komunistiskās partijas CK Centrālās kara padomes priekšsēdētāja amata, kurā bija atradies no 1981. gada jūnija, taču viņa ietekme uz Ķīnas politiku nemazinājās. Līdz pat viņa nāvei Denu Sjaopinu uzskatīja par vienu no nozīmīgākajiem cilvēkiem Ķīnas Tautas Republikā. Dzīves nogalē Dens Sjaopins cieta no Pārkinsona slimības. Viņš nomira no plaušu infekcijas komplikācijām 1997. gada 19. februārī, 92 gadu vecumā.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jeļena Staburova. Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 43. lpp. ISBN 978-9984-232-23-2.
  2. «1977: Deng Xiaoping back in power». BBC.
  3. «Deng Xiaoping: A Political Wizard Who Put China on the Capitalist Road». The New York Times.
  4. «Deng Xiaoping Is Dead at 92; Architect of Modern China». The New York Times.