Pāriet uz saturu

Skaistā hoija

Vikipēdijas lapa
Skaistā hoija
Skaistā hoija (Hoya bella)
Skaistā hoija (Hoya bella)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaGenciānu rinda (Gentianales)
DzimtaOleandru dzimta (Apocynaceae)
ĢintsHoijas (Hoya)
SugaSkaistā hoija (Hoya bella)
Skaistā hoija Vikikrātuvē

Skaistā hoija (Hoya bella), sarunvalodā saukta arī par mazo vaskapuķi, ir epifītiska augu suga hoiju ģintī. Dabā tā ir sastopama Austrālijā un Okeānijā, kā arī Āzijā, un mūsdienās bieži tiek audzēta kā dekoratīvs telpaugs.[1]

Skaistā hoija ir mūžzaļš, daudzgadīgs lakstaugs, kuram var attīstīties vairāki 30-40 cm gari zari, piešķirot augam nokarena krūma izskatu. Šim augam ir gaiši zaļas, nelielas, plānas, gareni ovālas lapas ar spiciem galiem. Tās uz zariem ir izvietotas simetriski, pa pāriem.

Ziedēšanas sezona ir vasarā. Ziedi ir vaskaini, balti ar rozā vidučiem, un ir sakārtoti nelielos, nokarenos ķekaros.[1] Tie ir ļoti smaržīgi un var izdalīt nektāru.

Sakņu sistēma attiecībā pret augu ir niecīga.

Skaistā hoija savvaļā aug kā epifīts uz kokiem. Tā ir sastopama klinšu nogāzēs mitros tropu mežos - Āzijā, Birmā, Austrālijā un Okeānijā,[1] kā arī Indijas ziemeļaustrumos.[2]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Skaistā hoija». database.smartgardens.eu. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-01-21. Skatīts: 2022-01-21.
  2. «Hoya bella Hook. | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2022-01-21.