Skalica

Skalica
Skalica
Skalicas centrs no putna lidojuma
Skalica
Koordinātas: 48°50′41″N 17°13′34″E
Valsts	Slovākija
Apgabals	Trnavas apgabals
Apriņķis	Skalicas apriņķis
Rakstos	1217
Pilsētas tiesības	1372
Platība
• Kopējā	60,01 km2
Augstums	177 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	15 573
• blīvums	248,5/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.skalica.sk
Skalica Vikikrātuvē

Skalica (slovāku: Skalica) ir pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabala Skalicas apriņķa centrs Zāhorjes reģionā.

Vēsture

Skalica rakstos pirmoreiz minēta 1217. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas Skalica līdz 1918. gadam atradās Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Sakolca (Szakolca). 1372. gadā Ungārijas karalis Lajošs I piešķīra Skalicai pilsētas tiesības. 17. gadsimtā Skalica bija pēc iedzīvotāju skaita piektā Slovākijas pilsēta. 19. gadsimtā līdz ar Martinu un Ružomberoku, Skalica izvirzījās par vienu no slovāku nacionālās kustības centriem. 1918. gada 6. novembrī Skalica uz desmit dienām kļuva par Slovākijas de facto galvaspilsētu. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. No 1993. gada — neatkarīgās Slovākijas pilsēta.

Cilvēki

2001. gadā absolūtais vairākums (94,84 %) pilsētas iedzīvotāju bija slovāki, dzīvoja arī čehi (3,61 %). Pēc reliģiskās pārliecības — katoļi (70,15 %), nereliģiozi (19,92 %) un luterāņi (6,67 %).

Skalicā dzimuši kardināls Jānošs Čerhohs (Csernoch János, 1852 - 1927), kā arī hokejisti Jurajs Mikūšs (Juraj Mikúš, 1987) un Žigmunds Pālfijs (Žigmund Pálffy, 1972).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skalica.