Skalica
Skalica | |
---|---|
Skalica | |
Skalicas centrs no putna lidojuma | |
Koordinātas: 48°50′41″N 17°13′34″E / 48.84472°N 17.22611°EKoordinātas: 48°50′41″N 17°13′34″E / 48.84472°N 17.22611°E | |
Valsts | Slovākija |
Apgabals | Trnavas apgabals |
Apriņķis | Skalicas apriņķis |
Rakstos | 1217 |
Pilsētas tiesības | 1372 |
Platība | |
• Kopējā | 60,01 km2 |
Augstums | 177 m |
Iedzīvotāji (2021)[1] | |
• kopā | 15 573 |
• blīvums | 248,5/km² |
Laika josla | CET (UTC+1) |
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) |
Mājaslapa |
www |
Skalica Vikikrātuvē |
Skalica (slovāku: Skalica) ir pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabala Skalicas apriņķa centrs Zāhorjes reģionā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skalica rakstos pirmoreiz minēta 1217. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas Skalica līdz 1918. gadam atradās Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Sakolca (Szakolca). 1372. gadā Ungārijas karalis Lajošs I piešķīra Skalicai pilsētas tiesības. 17. gadsimtā Skalica bija pēc iedzīvotāju skaita piektā Slovākijas pilsēta. 19. gadsimtā līdz ar Martinu un Ružomberoku, Skalica izvirzījās par vienu no slovāku nacionālās kustības centriem. 1918. gada 6. novembrī Skalica uz desmit dienām kļuva par Slovākijas de facto galvaspilsētu. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. No 1993. gada — neatkarīgās Slovākijas pilsēta.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2001. gadā absolūtais vairākums (94,84 %) pilsētas iedzīvotāju bija slovāki, dzīvoja arī čehi (3,61 %). Pēc reliģiskās pārliecības — katoļi (70,15 %), nereliģiozi (19,92 %) un luterāņi (6,67 %).
Skalicā dzimuši kardināls Jānošs Čerhohs (Csernoch János, 1852 - 1927), kā arī hokejisti Jurajs Mikūšs (Juraj Mikúš, 1987) un Žigmunds Pālfijs (Žigmund Pálffy, 1972).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skalica.
|