Skultes osta
| Skultes osta | |
|---|---|
 | |
| Atrašanās vieta | |
| Koordinātas | 57°18′55.12″N 24°24′25.39″E / 57.3153111°N 24.4070528°EKoordinātas: 57°18′55.12″N 24°24′25.39″E / 57.3153111°N 24.4070528°E |
| Informācija | |
| Sauszemes teritorija | 62,8379 ha |
| Akvatorija | 10 ha |
| Kopējais piestātņu garums | 1350 m |
| Maksimālais ostas dziļums | 8.25m |
| Kuģa maksimālā iegrime pie piestātnes | 7.00m |
| Teritorija | 72,8379 ha[1] |
Skultes osta ir kokmateriālu un kūdras eksporta osta Rīgas līča austrumu piekrastē Aģes upes grīvā Zvejniekciemā, aptuveni 55 km attālumā no Rīgas. Kuģu ceļu platums ir 72 m, 10 piestātnes.
Pie ostas vārtiem atjaunots Latvijas PSR laikā nogāztais piemiņas akmens ar uzrakstu "Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosināta, Jūrniecības departamenta celta 1937.-1939. gadā tapa Skultes zvejnieku osta."
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1937.-1939. gados valsts Jūrniecības departaments Skultē izbūvēja zvejas ostu, kā vienu no lielākajām un modernākajām zvejnieku piestātnēm Latvijas piekrastē. LPSR laikā osta tika izmantota kā Atlantijas okeānā zvejojošu kuģu apkalpes bāze. Zvejnieku kolhoziem sabrūkot, Skultes ostas aizsērēja — dziļums bija tik niecīgs, ka varēja iebraukt un izbraukt vienīgi motorlaivas. Aģes grīvā darbojās tikai divi zivju pārstrādes cehi, kuros ražoja šprotes. 1994. gadā Saulkrastu dome pieņēma lēmumu izveidot Skultes ostas pārvaldi un aicināt uz ostu uzņēmējus.
1997. gada novembrī no ostas uzsāka kokmateriālu kravu eksportu, kas strauji pieauga 1998. gadā līdz ar Dienvidu piestātnes celtniecības pabeigšanu. Kopš 1998. gada ostā veica rekonstrukcijas darbus — padziļināja ostas pieejas kanālu un akvatoriju, izbūvēja jaunas ziemeļu un dienvidu piestātnes un kravas laukumus pie tām, kā arī rekonstruēja pievedceļus. 1999. gadā parādījās jauni kravu veidi: kamīna malka un zāģmateriāli, bet 2000. gadā — kūdras un 2001. gadā kurināmās šķeldas eksports. No Zviedrijas tiek vestas granīta šķembas ceļu būvei. Uz Nīderlandi un Skandināviju ved kūdru, papīrmalku, kurināmo un celulozes šķeldu. 2002. gadā pabeidza Ziemeļu mola rekonstrukciju. Kopš 2002. gada vidējais kravu apgrozījums ir ap 600 000 tonnu gadā. 2019. gadā Skultes osta bija lielākā no mazajām Latvijas ostām, pēc kravu apgrozījuma ceturtā lielākā osta Latvijā.[2]
Sašķidrinātās dabasgāzes terminālis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2022. gada 30. augustā LR Ministru Kabinets vienojās ierosināt Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim piešķirt nacionālo interešu objekta statusu. Projektu līdz 2024. gada rudenim plāno īstenot uzņēmums "Skulte LNG Terminal", kurā patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs, bet 20% Skulte LNG Terminal akciju pieder degvielas tirgotājam AS "Virši-A".[3] Vēlak plāni ir izzudusi, pēc Lietuvas Sašķidrinātās dabasgāzes termināļa pievienošanu Latvijai.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Noteikumi par Skultes ostas robežu noteikšanu
- ↑ Mārtiņš Ķeviņš: Dzīvot bez konkurences nav veselīgi "Saulkrastu Domes ziņas" 2019. gada 13. augustā
- ↑ Nacionālo interešu objekta statusu plāno piešķirt sašķidrinātās dabasgāzes terminālim Skultē lsm.lv 2022. gada 30. augustā
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Skultes ostas mājas lapa Arhivēts 2009. gada 9. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- 4.10.1995. LR MK Noteikumi par Skultes ostas robežu noteikšanu.
- Skultes ostas piekrastes hidro- un morfodinamika
- Atzinums par ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu Skultes ostas dienvidu mola rekonstrukcijai[novecojusi saite]
- Marta Jansone. Skultes osta atgūstas no janvāra vētras. // Rīgas Apriņķa Avīze[novecojusi saite]
- Guntars Gūte. Mazo ostu lielā attīstība. // Republika.lv, 13. septembris (2006)
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |