Zvejniekciems

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par dzelzceļa pieturu skatīt rakstu Zvejniekciems (stacija).
Zvejniekciems
lielciems
Zvejniekciema vidusskola
Zvejniekciema vidusskola
Zvejniekciems (Latvija)
Zvejniekciems
Zvejniekciems
Koordinātas: 57°19′00″N 24°25′07″E / 57.31667°N 24.41861°E / 57.31667; 24.41861Koordinātas: 57°19′00″N 24°25′07″E / 57.31667°N 24.41861°E / 57.31667; 24.41861
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Saulkrastu novads
Pagasts Saulkrastu pagasts
Platība
 • Kopējā 7,0 km2
Augstums 7 m
Iedzīvotāji (2017. gada 30. martā)[1]
 • kopā 1 881
Pasta nodaļa LV-2161 Zvejniekciems

Zvejniekciems (agrāk Skultes Zvejniekciems) ir apdzīvota vieta Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā. Izvietojies Aģes upes grīvā Rīgas jūras līča krastā 6 km no novada centra Saulkrastiem un 55 km no Rīgas.

Apdzīvotā vieta sāka veidoties 19. gadsimtā kā zvejnieku ciems Aģes grīvā. Par lielāku apdzīvoto vietu kļuva 20. gadsimta otrajā pusē, kad Zvejniekciems tika izveidots par zvejnieku kolhoza «Zvejnieks» centru. Zvejniekciemā atrodas vidusskola, mūzikas un mākslas skola, kultūras nams, bibliotēka, pasts, kempings, viesu nams. Upes grīvā ierīkota osta.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimtā pie Skultes jūrmalas izveidojās neliels ciems, kuru apdzīvoja zvejnieki. Nosaukums tā arī rodas no iedzīvotāju pamatnodarbošanās – zvejas.

19. gadsimtā Skultē muižas zeme tika sadalīta 0,5-1 ha lielos apbūves gabalos, un piešķirta bezzemniekiem – laukstrādniekiem un amatniekiem. Ciemata izaugsmi un visus apbūves plānus izjauca Pirmais pasaules karš.

Latvijas Republikas laikā Skultes Zvejniekciems piedzīvoja uzplaukumu. Strauji attīstījās zvejniecība. 1919. gadā tika nodibinātā Vidzemes jūrmalas zvejnieku sabiedrība, Pēterupē, 1936. gadā, Ernesta Brinkmaņa vadībā, tika pārveidota par Skultes zvejnieku biedrību – kooperatīvu “Jūras zivs”. Tajā ietilpa 75 Skultes un 35 Pabažu zvejnieki. Strauji pieauga motorlaivu skaits (1939. gadā bija 40 motorlaivu), radās nepieciešamība pēc lielākas laivu piestātnes.

1939. gadā tika pabeigta jaunā osta, zivju pārstrādes fabrika un žāvētava. Pie ostas tika atklāts piemiņas akmens ar uzrakstu: “Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosināta Jūrniecības departamenta celta 1937. – 1939. gadā tapa Skultes zvejnieku osta.”

K. Ulmanis Zvejniekciemu apmeklēja 1937. gadā, kad tika izlemts ieguldīt valsts līdzekļus arī Skultes zvejniekciema izaugsmē. Zvejnieku kooperatīvā darbojās divas Skultes un viena Pēterupes brigāde. Bija arī laivu remontdarbnīca.

1947. gada 13.jūlijā Skultes zvejnieku biedrību nacionalizēja, tā vietā nodibināja arteli, kurš 1948. gadā pārtapa par zvejnieku kolhozu “Zvejnieks”. 1956. gadā tika nodots ekspluatācijā arhitektes Martas Staņas projektētais zvejnieku kolhoza klubs ar administrācijas telpām. Staņa ir projektējusi visu kolhoza “Zvejnieks” teritoriju, taču dzīvē paspēja īstenot divas daudzdzīvokļu mājas un Zvejniekciema vidusskolu.

1967. gadā Zvejniekciemu pievienoja Saulkrastiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Informācija par objektu: Zvejniekciems». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2017. gada 28. augustā.