Zvejniekciems
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par dzelzceļa pieturu skatīt rakstu Zvejniekciems (stacija).
| Zvejniekciems | |
|---|---|
| lielciems | |
 Zvejniekciema vidusskola | |
  Zvejniekciems | |
| Koordinātas: 57°19′00″N 24°25′07″E / 57.31667°N 24.41861°EKoordinātas: 57°19′00″N 24°25′07″E / 57.31667°N 24.41861°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Saulkrastu novads |
| Pagasts | Saulkrastu pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 6,06 km2 |
| Augstums | 7 m |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |
| • kopā | 2 029 |
| Pasta nodaļa | LV-2161 Zvejniekciems |
 Zvejniekciems Vikikrātuvē | |
Zvejniekciems (agrāk Skultes Zvejniekciems) ir apdzīvota vieta Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā. Izvietojies Aģes upes grīvā Rīgas līča krastā 6 km no novada centra Saulkrastiem un 55 km no Rīgas.
Apdzīvotā vieta sāka veidoties 19. gadsimtā kā zvejnieku ciems Aģes grīvā. Par lielāku apdzīvoto vietu kļuva 20. gadsimta otrajā pusē, kad Zvejniekciems tika izveidots par zvejnieku kolhoza “Zvejnieks” centru. Zvejniekciemā atrodas vidusskola, mūzikas un mākslas skola, kultūras nams, bibliotēka, pasts, kempings, viesu nams. Upes grīvā ierīkota osta un zivju pārstrādes rūpnīca “Brīvais vilnis”.
1934. gadā uz dzelzceļa līnijas Rīga—Rūjiena tika atklāta Zvejniekciema pieturas punkts. Kopš 1971. gada, kad tika elektrificēts posms Rīga—Zvejniekciems, šeit bija elektrovilcienu galapunkts. Šim nolūkam šeit tika uzbūvēta stacija elektrovilcienu apgriešanai.[3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]19. gadsimtā pie Skultes jūrmalas izveidojās neliels ciems, kuru apdzīvoja zvejnieki. Ciema nosaukums radies no iedzīvotāju pamatnodarbošanās — zvejas.
19. gadsimtā Skultē muižas zeme tika sadalīta 0,5—1 ha lielos apbūves gabalos, un piešķirta bezzemniekiem — laukstrādniekiem un amatniekiem. Ciemata izaugsmi un apbūves plānus izjauca Pirmais pasaules karš.
Zvejnieku sabiedrība un kooperatīvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Skultes Zvejniekciemā attīstījās zvejniecība. 1919. gadā nodibināja Vidzemes jūrmalas zvejnieku sabiedrību Pēterupē. 1936. gadā to Ernesta Brinkmaņa vadībā pārveidoja par Skultes zvejnieku biedrību — kooperatīvu “Jūras zivs”, kurā ietilpa 75 Skultes un 35 Pabažu zvejnieki. Strauji pieauga motorlaivu skaits (1939. gadā bija 40 motorlaivu), radās nepieciešamība pēc lielākas laivu piestātnes. Zvejnieku kooperatīvā darbojās divas Skultes un viena Pēterupes brigāde. Bija arī laivu remontdarbnīca.
1937. gadā tika izlemts Skultes zvejniekciema izaugsmē ieguldīt valsts līdzekļus.[4] Ar zemkopības ministrijas atbalstu tika plānots zvejnieku sabiedrības: Skultes jūrmalas — Zvejniekciemā, Slokas jūrmalas — Lapmežciemā un Liepājas jūrmalas — Nīcas ciemā izbūvēt pirtis ar kopējām veļas mazgātuvēm.[5] 1939. gadā pabeidza jaunās ostas, zivju pārstrādes rūpnīcas un žāvētavas būvi. Pie ostas atklāja piemiņas akmeni ar uzrakstu: “Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosināta Jūrniecības departamenta celta 1937.—1939. gadā tapa Skultes zvejnieku osta.”
Kolhozs “Zvejnieks”
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1947. gada 13. jūlijā Skultes zvejnieku biedrību nacionalizēja, tās vietā nodibināja arteli, kurš 1948. gadā pārtapa par zvejnieku kolhozu “Zvejnieks”. Zvejniecība pēckara gados bija viena no tām tautsaimniecības nozarēm Latvijā, kas uzplauka. Atšķirībā no valsts uzņēmumiem kooperatīva rakstura arteļi saimniekoja efektīvāk.[6]
1958. gadā kolhoza ienākumi tuvojās 11 miljoniem rubļu, bet katra kolhoznieka vidējā izpe|ņa gadā bija 14 līdz 15 tūkstoši rubļu (neskaitot ieņēmumus no piemājas zemes, lopiem).[7]
Kultūras nams
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tam laikam tas bija liels uzņēmums — tajā bija apvienojušies 300 kolhoznieku sētu, un kopējais biedru skaits sasniedza 800 biedru. Kolhozam trūka telpu sarīkojumiem, teātra un kino izrādēm, priekšlasījumiem, pašdarbībai, sporta nodarbībām.[8]
Jau 1951. gadā arhitekte Marta Staņa kopā ar Andri Kalniņu un arhitektu grupu sagatavoja kultūras nama projektu, pamati tika likti jau 1952. gadā. Tā ka teritorijai garām aizlīkumo Aģes upīte, klubs ir veidots uz zemes uzbēruma paaugstinājuma kā "gaismas pils", turpat vēlāk celta arī Zvejniekciema vidusskola un citas dzīvojamās ēkas, kuras projektēja M. Staņa. Kluba celtniecība ar centrālo apkuri, drenāžu, kanalizāciju maksāja 4 miljonus rubļu, no kuriem 3 miljoni bija kolhoza līdzekļi un miljons bija Latvijas PSR Zivsaimniecības ministrijas neatmaksājams kredīts. Tas tolaik bija viens no skaistākajiem un modernākajiem klubiem ne vien Rīgas rajonā, bet arī visā republikā. Kluba ēka sastāv no trīs stāviem, pagraba, un bēniņiem ar kopējo tilpumu 15 tūkstoši m³, galvenās skatītāju zāles ar balkonu, kuros var novietoties līdz 700 skatītājiem, platība ir 460 m³. Zālē plaša skatuve teātra izrādēm, koncertiem un kino. Noņemot priekšskatuves grīdas klāju, tiek radīta telpa orķestra novietošanai. Kino projekcijas telpas novietotas virs amfiteātra un paredzētas diviem stacionāriem šaurfilmu projekcijas aparātiem. Zem skatītāju zāles atrodas telpas bibliotēkai un lasītavai. Tās griestus balsta pusotra stāvu augstas divu rindu dekoratīvas kolonas. Blakus bibliotēkai un lasītavai atrodas sporta zāle, vestibils un garderobe. Ēkas apakšstāvu galos iekārtotas kolhoza pārvaldes telpas, prāva sēžu zāle un telpas dažādu pulciņu nodarbībām, bet starpstāvā — auditorija 50—60 klausītājiem, telpas mācību un uzskates līdzekļiem un citām vajadzībām. Tiek iekārtota centrālā apkure, elektriskā apgaismošana, ūdensvads, kanalizācija un citas labierīcības. 1956. gada 8. novembrī klubs tika nodots ekspluatācijā.[8]
Staņa ir projektējusi visu kolhoza “Zvejnieks” teritoriju, taču dzīvē paspēja īstenot divas daudzdzīvokļu mājas un Zvejniekciema vidusskolu.[6]
Ciemata attīstība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vienlaikus ar sabiedrisko un ražošanas ēku celtniecību Aģes upes krastā izaudzis zvejnieku kolhoza ciemats, kurā jau 1959. gadā bija ap 30 savrupmāju. Ciemata otrajā pusē sāka veidoties jauns kvartāls, kurā mājas cēla kolhozs un pēc tam pārdeva tās zvejniekiem. Tas notika ātrāk, izmaksāja lētāk un pašiem zvejniekiem bija izdevīgāk. Turpat blakus uzbūvēja vidusskolu un universālveikalu. Skultes zivju pārstrādes rūpnīcas ciematā uzcēla ēdnīcu un vairākas citas jaunas ēkas.[7]
Blakus ostai, kur kādreiz bija vecs tiklu šķūnis, tika uzbūvēta Skultes zivju pārstrādes rūpnīca ar saldētavu un konservu cehu, kur strādāja lielākoties zvejnieku jaunā paaudze. Pie rūpnīcas tika organizēta Rīgas pārtikas rūpniecības tehnikuma nodaļa jaunu zivju rūpniecības kadru sagatavošanai. Produkcijas izlaide septiņgadē rūpnīcā pieauga 2,1 reizes.[7]
1967. gadā Zvejniekciemu pievienoja Saulkrastiem.
Projektējusi Marta Staņa, celtnes formu veidojot līdzīgu kuģim. Skola nodota ekspluatācijā 1964. gadā, nesen renovēta. Mācības notiek modernos, ar mūsdienīgām informācijas tehnoloģijām aprīkotos kabinetos un laboratorijās, skolā ir mūsdienīga bibliotēka, informātiku apgūst no 1. klases.[9]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Zvejniekciemu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ «Informācija par objektu: Zvejniekciems». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2017. gada 28. augustā.
- ↑ Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. — 1991. gadā Arhivēts 2016. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē., ldz.lv
- ↑ «Arī mūsu turpmākais ceļš būs uzvaru ceļš!». www.periodika.lv. 1937-05-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-15. Skatīts: 2021-01-27.
- ↑ «Ar valdības atbalstu zvejniekciemos izbūvēs pirtis un veļas mazgātuves». www.periodika.lv. Kurzemes vārds, Nr. 82. 1939-04-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-15. Skatīts: 2021-01-27.
- ↑ 6,0 6,1 Jānis Lejnieks. Marta Staņa. Vienkārši, ar vērienu. Rīga : Rīgas pilsētas arhitekta birojs, Neputns, 2012. 53. lpp. ISBN 978-9984-807-99-7. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 31. janvārī. Skatīts: 2021. gada 27. janvārī.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 I. Prīverts. «SKULTES zvejniekciemā». www.periodika.lv. Cīņa, Nr. 67, 1959-03-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-15. Skatīts: 2021-01-27.
- ↑ 8,0 8,1 Dagnija Gurtiņa. «Zvejniekciema kultūras namam šogad 55 gadu jubileja | Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa». saulkrasti.lv (latviešu), 2012-04-05. Skatīts: 2021-01-27.
- ↑ «Zvejniekciema vidusskola». Skatīts: 2021-05-10.
