Slokas kaujas (1915)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Slokas kauju apvidus (1915).

1915. gada Slokas kaujas bija vienas no pirmajām latviešu strēlnieku kaujām Pirmā pasaules kara laikā pret Vācijas armijas uzbrukumu Rīgas frontē, kas notika no 1915. gada 31. (18. pēc VS) oktobra līdz 11. novembrim (29. oktobrim) Lielupes kreisā krasta purvos uz dienvidiem no Slokas pie Vidzemes un Kurzemes guberņu robežas. Vācu vienības nespēja ieņemt Slokas pilsētu un atkāpās uz Smārdes pozīcijām.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācijas Nemunas armijas 60. korpusa (Jelgavas grupas) uzbrukums Slokas virzienā sākās 16.(3.) oktobrī, taču Krievijas armijas vienības uzbrukumu uz laiku apturēja pie Vidzemes guberņas Slokas pagasta robežas līnijā Ragaciems-Ķemeri-Lieltīrelis. Otrais uzbrukums sākās 31. (18.) oktobrī, kad kaujā pret vācu 28. landvēra kājnieku pulka daļām pie Odiņu un Zelberu mājām 20. Somijas dragūna pulka sastāvā iesaistījās 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons. Bataljons zaudēja vienu kritušu un trīs ievainotus strēlniekus un atkāpās uz Pavasara muižu Lielupes krastā, bet nākamajā dienā Krievijas armijas vienības atkāpās līdz aizsardzības līnijai gar Slocenes upi (Ragaciems-Bigauņciems-Slokas ezers - Braņķu ciems). Vācijas armijas vienības ieņēma Ķemerus un Slokas muižu.

4. novembrī kaujā Lielupes kreisā krasta palienēs iesaistījās arī 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons, kas no Pavasaru muižas uzbruka un Zelberu māju virzienā. 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonam neizdevās ieņemt Mežbeltes, bet 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons ieņēma Zelbju mājas (Meža kaktu). 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons šajā dienā zaudēja deviņus kritušus un 39 ievainotus strēlniekus, bet 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons 4 virsniekus un 314 strēlniekus.

7. novembrī vācu 28. landvēra kājnieku pulks atstāja Pavasara muižu, Odiņus un Mežbelti, bet 11. novembrī atkāpās arī no Ķemeriem.[1]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Līgotņu Jēkabs. Latweeschu Strehlneeku Bataljoni. Skizes un episodes ar walstsdomneeka J. Goldmana autografu un dauds fotografiskeem usnehmumeem no bataljonu dsihwes. Pēterpils: J. A. Kukurs, 1916.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 39438. sleja.