Slokas apgabals

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Slokas novads)
Jump to navigation Jump to search
Kurzemes hercogistes robežas skice gar Lielupi un Daugavu pēc Altmarkas pamiera (1630). Redzams, ka teritorija starp Buļļupu (Bulderaa) un jūru bija zviedru pārvaldē.

Slokas apgabals jeb Slokas novads (vācu: District Schlock[1]) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes daļa tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijā, ko 1783. gadā Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna II piespieda atdalīt no hercogvalsts un pievienot Vidzemes guberņai, izveidojot Slokas draudzes novadu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slokas apgabala rietumu daļas robeža pēc atdalīšanas no Kurzemes un Zemgales hercogistes (1783).
Slokas apgabals pēc atdalīšanas no Kurzemes un Zemgales hercogistes. Ar krustu apzīmēta Slokas mācītājmuiža tagadējā Krastciemā (1791).

Izveidojot Livonijas konfederāciju, 1255. gadā Lielupes lejteces kreiso krastu ieguva Livonijas ordenis. Pēc Livonijas kara tas tika iekļauts Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā. Poļu-zviedru kara laikā šo teritoriju ieņēma zviedru karaspēks, pie Slokas 1605.-1608. gadā tika uzcelti nocietinājumi.

Saskaņā ar 1630. gada 7./17. jūnijā noslēgto robežlīgumu starp Kurzemi un Zviedriju, zviedri ieguva visu zemes joslu starp Lielupi un jūru no Daugavgrīvas līdz līdz vietai, kur pie Slokas upes bija uzcelta Slokas skansts un dzirnavas. No turienes robeža virzījās augšpus līdz apvidum, kur Kauguru ciems robežojās ar Tukuma pilskunga iecirkņa ciemiem, un tālāk uz leju līdz jūrai.

Tomēr hercogam Jēkabam izdevās paturēt tiesības uz Slokas un Bulduru muižām, un Kurzemes–Zviedrijas robeža gāja gar hercoga Bulduru un zviedru valdībai piederošās Buļļu muižas robežu. Apgabalā, uz kuru zviedri pretendēja, tiem atļāva cirst malku jaunierīkotās Daugavgrīvas skansts vajadzībām. Kurzemes saimnieciskā uzplaukuma periodā hercogs Jēkabs vēlējās izveidot ar Rīgu konkurējošu eksporta ostu Slokā, kur tika izveidotas stikla fabrikas un vara ceplis. Viņš pavēlēja izbūvēt kanālu, kas savienotu Slokas ostu pie Lielupes ar Baltijas jūru pa tagadējo Vecslocenes upīti un Slokas ezeru, tādējādi nodrošinot kuģu ceļu no Jelgavas līdz jūrai. Dažādu iemeslu dēļ tas netika paveikts. 1660. gadā starp Poliju–Lietuvu un Zviedriju noslēdza miera līgumu, pēc kura Slokas apgabals pienācās hercogam.

Hercogs Pēteris Bīrons Krievijas ķeizarienes Katrīnas II politiskā spiediena ietekmē bija spiests piekrist virzīt visu hercogistes ārējo tirdzniecību caur Rīgu un 1783. gada 10. maijā apstiprināja Slokas apgabala atdalīšanu no Kurzemes un Zemgales hercogistes un pievienošanu Krievijas impērijas Vidzemes guberņai.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]