Smilšu jūrasgrunduļi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Smilšu jūrasgrunduļi
Neogobius (Iljin, 1927)
Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus)
Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KārtaJūrasgrunduļveidīgās (Gobiiformes)
DzimtaJūrasgrunduļu dzimta (Gobiidae)
ĢintsSmilšu jūrasgrunduļi (Neogobius)
Smilšu jūrasgrunduļi Vikikrātuvē

Smilšu jūrasgrunduļi (Neogobius) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) ģintīm, kas apvieno 4 dzelkņstarzivju sugas.[1] Bentiskas jūras zivis, izplatītas Eiropā un Āzijā. Lielākā daļa sugu sastopamas gan jūrā, gan daļēji sāļos ūdeņos un saldūdeņos. Priekšroku dod seklām piekrastēm, uzturas virs smilšainas vai akmeņainas grunts, vietās ar bagātu veģetāciju.[1][2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mērkaķgrundulis (Neogobius fluviatilis)

Šīs ģints sugu dabiskais izplatības areāls aptver Kaspijas un Melnās jūras baseinus, Azovas jūru ieskaitot.[1] Atkarībā no sugas tās mājo vai nu vienā (Kaspijas jūrasgrundulis un Kaspijas smilšu jūrasgrundulis — Kaspijas jūras baseinā) vai otrā baseinā (mērkaķgrundulis — Melnās jūras baseinā), vai abos (apaļais jūrasgrundulis). Pēdējais izrādījās īpaši invazīva un agresīva suga, kas mūsdienās izplatījusies tālu aiz dabīgā areāla. Apaļais jūrasgrundulis sastopams plašā areālā daudzviet Eiropā un pat Lielajos ezeros Ziemeļamerikā.[2]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā sastopama viena smilšu jūrasgrunduļu ģints zivju suga — apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus).[3] Baltijas jūrā ienācis no Melnās vai Kaspijas jūras, domājams, ar kuģu balasta ūdeņiem. Pirmo reizi konstatēts Gdaņskas līcī Polijas piekrastē 1992.gadā, bet Latvijā pirmo reizi noķerts pie Liepājas 2004.gadā. Mūsdienās sastopams gar visu Latvijas piekrasti.[4]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaspijas jūrasgrundulis (Neogobius caspius)

Smilšu jūrasgrunduļi ir nelielas vai vidēji lielas zivis ar iegarenu ķermeni un ar samērā lielu galvu. Lielākais ģintī ir Kaspijas jūrasgrundulis (Neogobius caspius), kura ķermeņa garums var sasniegt 34,5 cm.[5] Mazākie ir Kaspijas smilšu jūrasgrundulis (Neogobius pallasi) un mērkaķgrundulis (Neogobius fluviatilis), kuru ķermeņa garums ir līdz 20 cm.[1] Smilšu jūrasgrunduļus sedz ktenoīdas zvīņas (pakausis un vaigi bez zvīņām). Krūšu spurām visi stari iekļauti membrānā. Uz muguras divas spuras: pirmā īsa, otrā gara. Vēdera spuras saaugušas kopā, veidojot piltuvveida piesūcekni.[6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smilšu jūrasgrunduļu ģints (Neogobius)[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]