Apaļais jūrasgrundulis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Apaļais jūrasgrundulis
Neogobius melanostomus (Pallas, 1814)
Apaļais jūrasgrundulis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Kārta Asarveidīgās (Perciformes)
Infrakārta Jūrasgrunduļu apakškārta (Gobioidei)
Dzimta Jūrasgrunduļi (Gobiidae)
Ģints Neogobius
Suga Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus)
Apaļais jūrasgrundulis Vikikrātuvē

Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus) ir vidēja izmēra jūrasgrunduļu dzimtas zivs, kas sākotnēji bijusi sastopama Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras baseinos, taču mūsdienās plaši izplatījusies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas ūdeņus. Sastopams arī Baltijas jūrā un Latvijas piekrastē.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabiskais izplatības areāls ir Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras baseinos, taču mūsdienās plaši izplatījusies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas ūdeņus. Ceļojot pa Volgu un pietekām uz augšu, sasniegusi Maskavu. Uzskata, ka Baltijas jūrā nonākusi no Melnās jūras ar kuģu balsta ūdeņiem. Pirmo reizi konstatēta Polijas piekrastē, Gdaņskas līcī 1992. gadā. Tāpat ar kuģu balasta ūdeņiem apaļais jūrasgrundulis sasniedzis Ziemeļameriku, kur izplatās Lielajos ezeros.

Apaļā jūrasgrunduļa izplatība

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā pirmo reizi apaļais jūrasgrundulis ticis konstatēts pie Liepājas 2004. gadā, bet jau pēc gada noķerts arī Rīgas līcī. Igaunijas piekrastē pirmo reizi konstatēts jau 2002. gadā. Mūsdienās sastopams visā Latvijas jūras piekrastē, taču ne saldūdeņos.[nepieciešama atsauce]

Latvijā apaļais jūrasgrundulis ir rūpnieciskās zvejas suga un populārs piekrastes makšķerēšanas objekts, īpaši no moliem.[1]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neliela zivs, var sasniegt 20—25 cm garumu un 250 g svaru. Ķermenis ieapaļi iegarens, raksturīga liela galva ar uz āru izvirzītām acīm. Pirmā muguras spura manāmi īsāka un šaurāka nekā otrā. Ķermenis raibs, ar dažāda lieluma un formas svītrveida un ieapaļiem plankumiem.

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plastiska suga, kas var dzīvot gan jūrā, gan saldūdenī. Baltijas jūrā sastopama no 1,5 līdz 50 m dziļumam. Visēdājs: galvenokārt ēd grunts gliemenes, tārpus, zivju ikrus, barojas arī ar citu zivju sugu mazuļiem.

Nārsto no aprīļa līdz septembrim, divas līdz pat četras reizes gadā. Ikri tiek piestiprināti, tēviņi tos apsargā. Dzīvo 4 gadus, dzimumgatavību mātītes sasniedz 2 gados, tēviņi - 3-4 gados, pēc nārsta tie iet bojā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]