Sojuz-7
| Sojuz-7 | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| Союз-7 | |||||
| KA veids | Kosmosa kuģis | ||||
| Izgatavotāji |
OKB-1,  PSRS | ||||
| Bāzes platforma | Sojuz (7K-OK) (aktīvais) | ||||
| Sērijas Nr. | 15 | ||||
| Apkalpe | Anatolijs Fiļipčenko, Vladislavs Volkovs, Viktors Gorbatko | ||||
| Starta datums | 12.10.1969. 10:44:42 UTC | ||||
| Starta vieta | Baikonura 1/5 | ||||
| Nesējraķete | Sojuz | ||||
| Nolaišanās | 17.10.1969. 09:25:05 UTC | ||||
| Nolaišanās vieta |
Kazahijas PSR (tagad  Kazahstāna) | ||||
| Lidojuma ilgums | 4 d 22 h 40 min 23 s | ||||
| NSSDC ID | 1969-086A | ||||
| SCN | 04124 | ||||
| Masa | 6570 kg | ||||
| Orbītas elementi | |||||
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Apkalpes attēls | |||||
).jpg) | |||||
| Fiļipčenko, Volkovs un Gorbatko PSRS pastmarkā | |||||
| Programma Sojuz | |||||
| |||||
Sojuz-7 (Союз-7) bija PSRS Sojuz sērijas pilotējams kosmosa kuģis. Tas orbītā tika palaists 1969. gada 12. oktobrī.
Pirmoreiz kosmosā vienlaikus bija trīs kosmosa kuģi (Sojuz-6, Sojuz-7 un Sojuz-8), septiņi kosmonauti.
Galvenie uzdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šī lidojuma galvenie mērķi oficiālajā publiskotajā versijā bija kosmosa kuģa sistēmu un konstrukcijas izmēģināšana, kosmosa kuģu manevrēšana orbītā vienam attiecībā pret otru, kā arī zinātnisku, tehnisku un medicīniski bioloģisku eksperimentu veikšana grupas lidojumā.
Īstais galvenais mērķis bija pirmais trīs kosmosa kuģu vienlaicīgais lidojums, kur Sojuz-6 būtu jāfilmē, kā Sojuz-7 un Sojuz-8 veic saslēgšanos. Nav skaidri zināms, vai bija plānota kosmonautu pāriešana no viena kuģa uz otru, līdzīgi kā Sojuz-4 / Sojuz-5 lidojumā.
Apkalpe[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kuģa Sojuz-7 apkalpe augšupceļā un lejupceļā:
| Kosmonauts | Virz. | Pozīcija | Lidojums pēc skaita | Valsts / organizācija |
|---|---|---|---|---|
| Anatolijs Fiļipčenko | ↑↓ | Komandieris | 1. | PSRS
|
| Vladislavs Volkovs | ↑↓ | Lidojuma inženieris | 1. | PSRS
|
| Viktors Gorbatko | ↑↓ | Inženieris pētnieks | 1. | PSRS
|
Dublējošā apkalpe:
Rezerves apkalpe:
Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1969. gada 11. oktobrī startēja Sojuz-6. Sojuz-7 tika palaists 12. oktobrī 10:44:42 UTC ar nesējraķeti Sojuz no Baikonuras kosmodroma 1. starta laukuma 5. palaišanas iekārtas. Trešais kosmosa kuģis Sojuz-8 tika palaists gada 13. oktobrī.
Sojuz-7 un Sojuz-8 orbītas manevrus veica normāli. 250 km attālumā vajadzēja sākt darboties automātiskajai tuvošanās sistēmai. Plāns bija tāds, ka Sojuz-7 un Sojuz-8 saslēgtos, bet Sojuz-6 tos novērotu tikai 50 m attālumā. Kad Sojuz-7 un Sojuz-8 bija tikai kilometra attālumā, sabojājās automatizētā saslēgšanās sistēma Igla. Apkalpe varētu veikt manuālu saslēgšanos, bet to neatļāva tehniskie lidojuma vadītāji.
Pēc orbītas korekcijas nakts laikā bija paredzēts, ka Sojuz-7 un Sojuz-8 atradīsies mazāk nekā 1 km viens no otra, kad sakari tiktu nodibināti pulksten 9 no rīta. Tā vietā tie atradās 40 km attālumā. Bija jāveic vēl divi orbītas apriņķojumi virs PSRS teritorijas, lai precizētu kosmosa kuģu orbītas un pārrēķinātu nepieciešamos tuvošanās manevrus. Ap plkst. 12:40 tie bija 1700 m atstatumā, un apkalpes sāka manuālās tuvošanās manevru. Vladimirs Šatalovs četras reizes iedarbināja dzinējus, bet, tā kā nebija nekādu norāžu par mērķi, viņš nebija drošs, ka droši varēs veikt saslēgšanos. Viņam nācās attālināties drošā atstatumā.
Pēc Sojuz-6 nolaišanās 16. oktobrī notika vēl divi Sojuz-7 un Sojuz-8 saslēgšanās mēģinājumi, taču tika pieļautas lielas kļūdas manevru ballistiskajos aprēķinos, kas nepieciešami, lai koriģētu to orbītas.
Joprojām nav zināms, kāpēc neizdevās tuvošanās manevri.
17. oktobrī Sojuz-7 veica nolaišanos. Nolaižamais aparāts nosēdās 09:25:05 UTC 155 km uz ziemeļrietumiem no Karaghandi.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Soyuz 7 spacefacts.de
- The Soyuz-6/7/8 mission and radio observations thereof Sven Grahn