Solomons Hillers

Vikipēdijas lapa
Solomons Hillers
Solomons Hillers
Personīgā informācija
Dzimis 1915. gada 14. janvārī
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1975. gada 7. jūnijā (60 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība ebrejs
Zinātniskā darbība
Zinātne Ķīmija
Alma mater Latvijas Universitāte
Studenti Jānis Polis

Solomons Hillers (dzimis 1915. gada 14. janvārī, miris 1975. gada 7. jūnijā) bija Latvijas ebreju izcelsmes ķīmiķis. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūta dibinātājs un pirmais direktors (1957-1975).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada 14. janvārī Rīgas tekstilrūpnīcu apgādes aģenta Arona Hillera ģimenē. Pēc mātes nāves 1920. gadā viņu uzaudzināja vecmāmiņa. Mācījās Rīgas Vācu ģimnāzijas komercnovirziena nodaļā, pēc tās beigšanas 1932. gadā sāka strādāt par mācekli Feldhūna tekstilfabrikā. 1933. gadā uzsāka studijas Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē, līdztekus strādāja par brigadieri Sarkandaugavas stikla rūpnīcā "Emolip". 1937. gadā uz laiku pārtrauca studijas, kuras atsāka 1940. gadā, bija organiskās ķīmijas profesora Paula Kalniņa (1886-1955) subasistents. Universitātes beigšanas diplomu saņēma 1941. gada 27. jūnijā, īsi pēc nacistiskās Vācijas karaspēka iebrukuma Latvijā. Tajā pašā dienā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur strādāja Kazaņas maizes rūpnīcā. Viņa Rīgā palikušie radinieki gāja bojā Rīgas geto likvidēšanas akcijā.[1]

Laikā no 1946. līdz 1957. gadam Hillers bija zinātniskais līdzstrādnieks un furfurola sektora vadītājs Mežsaimniecības problēmu institūtā. 1957. gadā dibinājis Latvijas Organiskās sintēzes institūtu (tobrīd Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūts), bijis arī institūta pirmais direktors līdz 1975. gadam. Laikā no 1963. līdz 1975. gadam Hillers darbojās Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļā kā akadēmiķis sekretārs. Bijis arī docētājs Rīgas Politehniskajā institūtā (1966—1975), kā arī no 1965. līdz 1975. gadam zinātniskā žurnāla Химия гетероциклических соединений galvenais redaktors.[2]

Bijis viens no aptuveni 60 medicīnas preparātu autoriem (furacilīns, PASK, ftorafūrs, furagīns).[2] Hillers publicējis vairāk nekā 500 zinātnisko rakstu.[2]

Viņš ir saņēmis PSRS Valsts prēmiju (1951), Latvijas PSR Valsts prēmiju (1957, 1965), Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbinieka goda nosaukumu (1965).[2]

Mūsdienās tiek pasniegta Solomona Hillera balva par izciliem sasniegumiem biomedicīnā un jaunu medicīnas preparātu izstrādē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]