Somijas Demokrātiskā Republika
| |||||||||||||||||||||||||||
Somijas Demokrātiskā Republika (SDR; somu: Suomen kansanvaltainen tasavalta), somu historiogrāfijā saukta arī par Terijoki valdību (somu: Terijoen hallitus) jeb par Kūsinena valdību (somu: Kuusisen hallitus), bija 1939. gada 1. decembrī Padomju Savienības okupētajā Somijas Republikas daļā izveidota un līdz 1940. gada 12. martam pastāvoša valdība tālākai Somijas aneksijai. Mūsdienās šīs bijušās marionešu valsts teritorija ietilpst Krievijas Federācijas Ļeņingradas apgabala un Karēlijas Republikas sastāvā.
Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1939. gada septembrī PSRS valdība piedāvāja visām Baltijas valstīm (pie kurām tolaik pieskaitīja arī Somiju) noslēgt draudzības un savstarpējās palīdzības līgumus, kas paredzēja PSRS kara bāžu izveidošanu šajās valstīs. Tomēr Somijas valdība, atšķirībā no pārējām trim Baltijas valstu valdībām, atsacījās pieņemt līgumā iekļautos nosacījumus. Pēc neizdevušos sarunu noslēguma PSRS valdība nolēma okupēt visu Somijas teritoriju un pēc "Tautas valdības" (krievu: Народное правительство Финляндии) lūguma iekļaut to PSRS sastāvā. 1939. gada 11. novembrī sāka formēt Somijas Tautas armiju, kurā paredzēja iekļaut PSRS dzīvojošos somus un karēļus, kā arī okupēto rajonu kreisi noskaņotos iedzīvotājus. Pēc padomju ziņām līdz 26. novembrim šajā karaspēka vienībā izdevās iesaistīt 13 tūkstošus, bet līdz 1940. gada februārim 25 tūkstošus karavīru. Tautas armijai vajadzēja ar laiku aizstāt Sarkanās armijas okupācijas spēkus.
PSRS Komunistiskās partijas Centrālkomitejas Propagandas un Aģitācijas pārvalde (Управление пропаганды и агитации ЦК ВКП(б)) sagatavoja instrukciju, kā sākt komunistu politisko un organizatorisko darbu Somijas rajonos, kas "atbrīvoti no Balto varas".[1]
Dibināšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tūlīt pēc Ziemas kara sākuma pirmajā okupētajā Somijas pilsētā Terijoki tika pasludināta Somijas Demokrātiskās Republikas valdības izveide ar "Tautas valdības" premjeru Oto Kūsinenu priekšgalā. 1939. gada 1. decembrī Maskavas radio somiski pārraidīja Somijas tautas valdības deklarāciju. Deklarācijas teksts liecina, ka sākotnēji PSRS vēlējās anektēt visu Somijas teritoriju un pasludināja Terijoki valdību par vienīgo tiesisko somu darbaļaužu interešu pārstāvi, ar kuru ir iespējams noslēgt miera līgumu un pārtraukt karadarbību. 2. decembrī ar Somijas "tautas valdības" premjerministru tika noslēgts tas pats draudzības un savstarpējās palīdzības līgums, kuru iepriekš bija noraidījusi Somijas "buržuāziskā valdība". Tas paredzēja atteikties no Somijas zemēm Ļeņingradas tuvumā un dažām salām Somu jūras līcī, kā arī izveidot PSRS kara bāzi Hanko pussalā. Apmaiņā pret to SDR saņēma daļu no Karēlijas APSR teritorijas uz ziemeļiem no Lādogas ezera. Līguma ratifikācija bija paredzēta pēc Helsinku ieņemšanas. Neraugoties uz to, ka šai armijai nevajadzēja piedalīties karadarbībā, no 1939. gada decembra tā tika iesaistīta kaujās pie Lunkulansāres un Vīpuriem.[2] 1940. gada janvārī Somijas Tautas armijas 3. strēlnieku divīzijas 5. un 6. pulki piedalījās diversijas operācijās, spridzinot dzelzceļa tiltus un mīnējot ceļus.
Propaganda
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
10. decembrī PSRS centrālais laikraksts „Pravda" aprakstīja, kā noritēja dzīve padomju karaspēka ieņemtos Somijas apgabalos:
"Salās, kas noslēdz izeju no Somu jūras līča austrumu daļas, kur vēl nesen dārdēja lielgabali, dzīve atkal kļuvusi puslīdz normāla. Terijoku atjaunošanas darbs sokoties sekmīgi. Sevišķas nodaļas iztīrot no minām katru namu, katru ielu. Enerģiski strādājot dzelzceļnieki. Tie jau izlabojuši dzelzceļa tiltu pilsētā. Satiksme pa daļai atjaunota. Tuvākā laikā sākšot darboties arī ūdensvads. Padomju karaspēka okupētos somu apgabalos, kā pilsētās, tā ciemos notiekot masu sapulces, kurās iedzīvotāji apsveicot Oto Kūsinena valdību un somu tautas armijas pirmā brīvprātīgo korpusa nodibināšanu. Kādā sapulcē Petsamo pilsētā pieņemta rezolūcija, kurā somu tauta un kareivji aicināti sacelties pret Riti — Tannera valdību."[3]
31. decembrī padomju laikraksti „Izvestija" un „Pravda" propagandas nolūkos publicēja "Somu pirmā brīvprātīgo korpusa" komandieru un karotāju apsveikumu Staļinam:[4]
"Staļina nacionālā politika nostādama pilnīgā pretstatā imperiālistisko valstu iekarošanas politikai. Ar šādu savu politiku Staļins iekarojis somu tautas sirdis un uzticību. Somu lielā drauga un atbrīvotāja — Staļina izstiepto roku satvēruši Somijas un Karelijas apzinīgie pārstāvji, lai kopīgiem spēkiem novestu somu tautas atbrīvošanu līdz galam." Uzsaukuma beigās bija izteiktas cerības, ka somu tautas plašās masas, kas izprot Staļina nacionālās politikas garu, cīnīsies progresīvās cilvēces pirmajās rindās par visu tautu brīvību un brālību.
Likvidācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tomēr pēc neveiksmīgām uzbrukuma operācijām PSRS valdība bija spiesta sākt sarunas ar Somijas "buržuāzisko valdību". Pēc Ziemas kara beigām 1940. gada 13. martā Maskavā noslēdza PSRS-Somijas miera līgumu, kurā Somija atteicās no Hanko pussalas un plašām teritorijām Karēlijā un pie Ziemeļu ledus okeāna. PSRS Augstākā padome 1940. gada 31. marta sesijā pieņēma likumu par 13. Padomju Sociālistiskās Republikas izveidi, kurā apvienoja Somijai atņemtās teritorijas ar Karēlijas APSR teritoriju. Par jaunās Karēļu-somu PSR (KSPSR) Augstākās Padomes priekšsēdētāju iecēla bijušo Somijas Demokrātiskās Republikas premjeru Oto Kūsinenu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Мельтюхов, Михаил Иванович. «Народный фронт» для Финляндии? (К вопросу о целях советского руководства в войне с Финляндией 1939—1940 гг.) Отечественная история. 1993. № 3. С. 95—101. (krieviski)
- ↑ Веригин С. Г. Формирование и боевые действия Финской народной армии (ФНА) в зимней войне 1939—1940 годов. Учёные записки Петрозаводского государственного университета. N10(ноябрь), 2009 г. (krieviski)
- ↑ Padomju laikraksti par dzīvi okupētos apgabalos Jaunākās Ziņas 11.12.1939
- ↑ Kara darbība Somijā Jaunākās ziņas 1940. gada 2. janvārī