Somijas komunistiskā partija
Somijas komunistiskā partija | |
---|---|
Nosaukums somiski | Suomen Kommunistinen Puolue |
Vadītājs | Juha-Peka Veisenens |
Dibināta | 1918. gadā |
Galvenā mītne | Helsinki, Somija |
Jaunatnes spārns | Somijas jauno komunistu līga |
Ideoloģija | Marksisms-ļeņinisms, eirokomunisms |
Politiskā pozīcija | kreisa |
Starptautiskās filiāles | Kominterne |
Oficiālās krāsas | sarkanā |
Mājaslapa | |
skp.fi |
Somijas komunistiskā partija (somu: Suomen Kommunistinen Puolue, zviedru: Finlands kommunistiska parti, saīsinājumā SKP) ir Somijas partija, kas balstās uz komunisma ideoloģiju. Tā dibināta 1918. gadā Padomju Krievijā un Somijā bija nelegāla līdz 1944. gadam. 1992. gadā SKP likvidēta, bet 1997. gadā ar šādu nosaukumu reģistrēta jauna partija, kas izveidojās no 1980. gados no SKP izslēgtās opozīcijas.
Kopš 2013. gada partijas priekšsēdētājs ir Juha Peka Veisenens. SKP 2011. gada vēlēšanās ieguva 0,3% balsu un nav pārstāvēta Eduskuntā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1918. gada janvārī Somijas sociāldemokrātiskās partijas radikāli kreisi noskaņotais spārns Somijā sarīkoja valsts apvērsumu un izraisīja pilsoņu karu. Sarkanie tiek sakauti un patvērās Padomju Krievijā. Somu kreisie 1918. gada 29. augustā Maskavā nodibināja Somijas komunistisko partiju. Pirmais partijas priekšsēdētājs bija Irje Sirola. Somijā komunistiskā partija bija aizliegta.
1920. gada 31. augustā Petrogradā notika uzbrukums partijas mītnei Kūsinena klubā, kuru rīkoja ar partijas darbību neapmierināta opozīcija. Tika nogalināti astoņi cilvēki un 10 ievainoti.
1920. gadā par SKP priekšsēdētāju kļuva Kullervo Manners. 1930. gados, kad Somijā aktivizējās antikomunistiskā Lapua kustība, tika kritizēta komunistu partijas vadība. 1934. gada maijā Manneru atstādināja no partijas vadības.
Pēc Turpinājuma kara beigām 1944. gadā PSRS spiediena rezultātā SKP darbība somijā tika legalizēta. Tā iekļāvās Somijas Tautas demokrātiskajā līgā, kas piedalījās parlamenta vēlēšanās.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Partijas oficiālā vietne Arhivēts 1999. gada 23. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
|