Somzīlīšu dzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Somzīlīšu dzimta
Remizidae (Olphe-Galliard, 1891)
Dzeltengalvas zīlīte (Auriparus flaviceps)
Dzeltengalvas zīlīte (Auriparus flaviceps)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaSomzīlīšu dzimta (Remizidae)
Somzīlīšu dzimta Vikikrātuvē

Somzīlīšu dzimta (Remizidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes). Tajā ir 11 sugas, kas sistematizētas 3 ģintīs.[1]

Sastopamas Eirāzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikā. Lielākā no visām trijām ģintīm ir Āfrikas somzīlīšu ģints (Anthoscopus), kas apvieno 6 sugas. Toties dzeltengalvas zīlīšu ģints (Auriparus) ir monotipiska (tikai viena suga).[1]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Somzīlīte (Remiz pendulinus) Latvijā ir diezgan parasta ligzdotāja

Latvijā sastopama viena somzīlīšu dzimtas suga — somzīlīte (Remiz pendulinus), kas piemērotās vietās, gar dažādiem ūdenstilpēm ar aizaugošiem krastiem, ir diezgan parasta ligzdotāja.[2][3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Somzīlīšu dzimtas sugas ir maza auguma putni, līdzīgi zīlītēm. Ķermeņa garums, atkarībā no sugas, ir 7,5—11 cm, svars 4,6—12,5 g. Lielākā dzimtā ir somzīlīte. Knābis smalks, gals ass kā adata. Spārni īsi un noapaļoti, aste īsa. Apspalvojums gaiši pelēks, balts vai dzeltens. Dažām sugām ir melnas, kastaņbrūnas, koši dzeltenas vai sarkanas detaļas.[4][5]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Somzīlītes ligzda, attēls uzņemts Polijā
Pelēkā somzīlīte (Anthoscopus caroli)

Eirāzijas ziemeļu reģiona somzīlīšu sugas ir gājputni, tomēr lielākā daļa sugu ir nometnieki. Somzīlītes galvenokārt uzturas atklātās ainavās ar kokiem un krūmiem, sastopamas gan tuksnešos, gan purvos, gan lietusmežos. Tās ir sabiedriskas un veido nelielus barus.[4]

Somzīlītes, līdzīgi kā zīlītes, ir ļoti aktīvas un enerģiskas, izveicīgas un akrobātiskas, spējot karāties koku zaros ar galvu uz leju. Barojas galvenokārt ar kukaiņiem. To samērā garais un smalkais knābis piemērots, lai aizsniegtu kukaiņus pat vissmalkākajās spraudziņās un mizu rieviņās. Lielākus kukaiņus pietur ar pirkstiem, kamēr ar knābi to saplosa gabalos. Barojas arī ar nektāru, sēklām un augļiem.[6]

Dzimtas nosaukums — somzīlītes — norāda uz šo zīlīšu īpatnējo ligzdas veidu, kas atgādina bumbierveida somu. Ligzda tiek vīta no zirnekļu tīkliem, dzīvnieku vilnas un mīkstiem augiem, konstrukciju papildus nostiprinot ar koka zariem vai auga stublājiem, kurā ligzda tiek būvēta. Āfrikas somzīlīšu ligzdas ir īpaši sarežģītas — virs īstās ligzdas ieejas ir arī viltus ieejas uz viltus kambariem. Turklāt īstā ieeja tiek paslēpta zem klapes, kas, putnam ielienot ligzdā, pati aizveras.[6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Somzīlīšu dzimta (Remizidae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 World Bird List: Waxwings and allies, tits, penduline tits, 2018
  2. Latvijas Daba: Somzīlīšu dzimta
  3. «Ornitofaunistika: Somzīlīte Remiz pendulinus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 27. martā.
  4. 4,0 4,1 Perrins, Christopher M. (2003): "Penduline Tits". In Perrins, Christopher (editor): The Firefly Encyclopedia of Birds. Firefly Books. ISBN 1-55297-777-3.
  5. Encyclopedia: Penduline Titmice (Remizidae)
  6. 6,0 6,1 Madge, Steve (2008). "Family Remizidae (Penduline-tits)". In Josep, del Hoyo; Andrew, Elliott; David, Christie. Handbook of the Birds of the World. Volume 13, Penduline-tits to Shrikes. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 52–75. ISBN 978-84-96553-45-3.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]