Somzīlīte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Somzīlīte
Remiz pendulinus (Linnaeus, 1758)
Somzīlīte
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaSomzīlīšu dzimta (Remizidae)
ĢintsSomzīlītes (Remiz)
SugaSomzīlīte (Remiz pendulinus)
Somzīlīte Vikikrātuvē

Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā. Reizēm ieklejo Ziemeļāfrikā.[1] Izdala 4 pasugas.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropā uz ziemeļiem areāls saniedz Zviedrijas dienviddaļu un Igauniju
Somzīlīte Latvijā piemērotās vietās ir diezgan parasta ligzdotāja
Tēviņam ir plata, melna sejas maska

Somzīlīte ligzdo Centrāleiropā, Dienvideiropā un Austrumeiropā, Rietumsibīrijā un Kazahstānas ziemeļos līdz Altaja piekalnēm. Ārpus Eiropas arī Turcijā, Sīrijā, Irānas ziemeļrietumos un Aizkaukāzā. Eiropā uz ziemeļiem areāls saniedz Zviedrijas dienviddaļu un Igauniju.[3]

Areāla ziemeļu reģiona putni (plašā zonā starp Vāciju un Altaju) ir gājputni, pārvietojas ziemot Eiropas dienvidos, gar Kaspijas jūru un Tuvajos Austrumos. Dienvidu populācijas ziemo ligzdošanas areālā.[1][3] Reizēm ieklejo Marokā un Tunisijā.[1]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Somzīlīte Latvijā piemērotās vietās, gar dažādiem ūdenstilpēm ar aizaugošiem krastiem, ir diezgan parasta ligzdotāja. Skaits pēdējās desmitgadēs ir pieaudzis un tagad ne reti tā sastopama arī valsts austrumu daļā. Reti ziemo. Ja ziemo, tad ezeros ar plašiem niedrājiem.

Līdz šim somzīlītes ziemošana pierādīta Engures, Papes, Liepājas un Kaņiera ezeros. Tomēr pēdējos 20 gados nav zināms neviens ziemošanas novērojums, lai gan populācija ir pieaugusi un klimats kļuvis maigāks. Viens no skaidrojumiem varētu būt tāds, ka vairs netiek veikta tik sistemātiska un rūpīga plašo niedrāju apekošana, kā tas notika 1970. un 1980. gados, kad somzīlītes ziemošana bija pētījumu lokā.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Somzīlīte ir neliels dziedātājputns ar proporcionāli garu asti un smailu, konisku knābi. Ķermeņa garums 10—15 cm (no tā vairāk kā puse ir aste), spārnu plētums 16—17,5 cm, svars 8—12,5 g.[4][5]

Raksturīgs neliels dzimumu dimorfisms. Nominālpasugas abiem dzimumiem ir pelēka galva un kakls, pakakle gaiši pelēka. Krūtis gaišas ar kanēļkrāsas toni, vēders, spārnu apakšas un zemaste gaiši pelēkbrūni. Lidspalvas melnas ar brūnām maliņām. Tēviņam ir plata, melna sejas maska, ruda mugura un spārni, bet mātītei sejas maska ir šaura un mugura brūna. Tēviņam uz krūtīm var būt dažas sarkanbrūnas spalvas, kādas nav mātītei. Jaunie putni līdzīgi pieaugušajiem, bet tiem nav melnās sejas maskas.[4]

Pasugas savstarpēji atšķiras ar apspalvojumu un lielumu. Piemēram, Piekaspijas pasugai galva ir nevis pelēka, bet brūna (kakla aizmugure un pakakle joprojām pelēka, bet kakla sāni brūni). Augumā tā ir arī masīvāka un lielāka kā citas pasugas.[6]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdu galvenokārt būvē tēviņš
Ja tēviņam vēl nav pāra, tas uzbūvē ligzdas pamatni, bet pēc tam dzied, lai piesaistītu mātīti

Somzīlīte mājo ezeru un upju aizaugušos un applūdušos krastos, ar kokiem, krūmiem un ūdensaugiem: niedrēm, vilkvālītēm, apsēm, bērziem, vītoliem un papelēm. Reizēm apmetas arī krūmainos, mitros mežos, tālu no ūdenstilpes krastiem.[1][6] Migrācijas pārlidojumu veic vidēji lielos baros, kuros ir vairāki desmiti īpatņu.[6]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Somzīlīte barojas ar nelieliem bezmugurkaulniekiem, galvenokārt ar sīku kukaiņu kāpuriem. Barojas arī ar sēklām.[1]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas sezona ilgst no marta vidus līdz jūlijam. Somzīlītes var veidot gan monogāmus pārus, gan ļoti bieži tām var novērot poliginiju vai poliandriju. Ligzda atrodas kokā (vītolā, alksnī, bērzā, papelē vai pat priedē), apmēram 2,5—3 m augstumā virs zemes vai ūdens virsmas, smalku un lokanu zaru pašos galos. Tā ir liela, brīvi karājošs bumbierveida maiss ar īsu, uz leju vērstu cauruļveida ieeju, kas atrodas ligzdas augšpusē. Konstrukcija tiek stiprināta, tajā iepinot arī koka zaru, pie kuriem pievienota ligzda. Ligzda veidota no augu šķiedrām un zāles, kas jauktas ar augu pūkām un dzīvnieku vilnu, no iekšpuses izklāta ar augu pūkām un retumis arī ar spalvām. To galvenokārt būvē tēviņš, bet ligzdas ieeju veido mātīte. Ja tēviņam vēl nav pāra, tad viņš izveido tikai ligzdas nesošo konstrukciju un ar dziesmām cenšas piesaistīt mātīti. Kad mātīte ir piesaistīta, tēviņš pabeidz ligzdu.[1][4][6]

Sezonā parasti viens perējums. Dējumā 6—10 baltas olas. Inkubācijas periods ilgst 12—14 dienas, perē tikai mātīte. Tikmēr tēviņš to baro. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki vai arī, kad mazuļi izšķīlušies, tos baro tikai mātīte, bet tēviņš virs vecās ligzdas vij nākamo un cenšas piesaistīt jaunu mātīti.[4][6]

Lai mātīte noturētu pie sevis tēviņu, tā olas ligzdā slēpj, tās apsedzot. Tā nekad neatstāj ligzdu, ja olas nav apsegtas. Turklāt, ja olas ir neapsegtas, mātīte pret tēviņu ir ļoti agresīva, nelaižot to ligzdā. Mātītes uzvedību nosaka fakts, ka tēviņš to var arī pamest, līdzko ir izdēta pirmā ola. Turklāt olu slēpšana palīdz piesaistīt citu tēviņu.[7] Jaunie putni izlido 11—20 dienu vecumā.[4][6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Somzīlītei ir 4 pasugas:[2][3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]