Stīvens Talents

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Stīvens Talents
Stephen Tallents
Personīgā informācija
Dzimis 1884. gada 20. oktobrī
Londona, Anglija
Miris 1958. gada 11. septembrī (73 gadi)
Londona, Anglija
Tautība anglis

Stīvens Džordžs Talents (angļu: Sir Stephen George Tallents; 1884—1958) bija Britu impērijas armijas virsnieks un militārais ierēdnis. Latvijas Brīvības cīņu laikā bija Lielbritānijas valdības komisārs Baltijas valstīs, neilgu laiku Rīgas civilgubernators (1919), piedalījās Latvijas-Igaunijas robežas nospraušanā (1920).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielbritānijas komisārs Latvijā un šķīrējtiesnesis Stīvens Talents (otrais no kreisās) 1920. gada martā sarunās ar Sarkanās armijas un Landesvēra pārstāvjiem pie Zilupes.

Dzimis 1884. gada 20. oktobrī Londonā. Mācījās Herovas skolā Londonā un studēja Oksfordas universitātes Baliola koledžā (Balliol College). Pēc studiju beigām no 1909. gada strādāja kā valsts ierēdnis Britu Tirdzniecības palātā (Board of Trade).

Pirmajā Pasaules kara sākumā Talents dienēja Īru gvardē, bet pēc ievainošanas viņu pārcēla darbā uz britu Munīcijas ministriju, 1916. gadā uz Pārtikas ministriju. Pēc Kompjeņas pamiera noslēgšanas 1918. gadā Tālentu nozīmēja par britu palīdzības misijas vadītāju Polijā. 1919. gada februārī viņu iecēla par Lielbritānijas komisāru Baltijas valstīs, kur viņš pārstāvēja britu valdības intereses. Saskaņā ar Strazdumuižas pamiera līguma noteikumiem 1919. gada 3.-14. jūlijā līdz jauna Latvijas Ministru kabineta sastādīšanai Antantes militārās komisijas vadītāju Stīvenu Talentu iecēla par Rīgas civilgubernatoru.[1] Pēc brīvības cīņu beigām viņu uzaicināja būt par vidutāju starpvalstu sarunās par Latvijas-Igaunijas robežas nospraušanu. 1920. gada 22. martā tika parakstīta šķīrējtiesas konvencija, kas sadalīja Valkas pilsētu divās daļās, kaut arī Igaunijas valdība pieprasīja pilsētu iekļaut savas valsts teritorijā. Tāpat pēc Latgales atbrīvošanas cīņu beigām 1920. gada martā Talents bija kā vidutājs Latvijas-Krievijas robežas nospraušanas sarunās.

1920. gada 6. augustā — 6. septembrī S. Talents pārstāvēja Britu impērijas intereses Baltijas valstu Bulduru konferencē, kas nolēma izveidot Baltijas savienību jeb Baltijas Antanti.

Pēc atgriešanās Anglijā Talents bija sekretārs Britu impērijas Mārketinga palātā (Empire Marketing Board), kas popularizēja britu filmas pasaulē (1926-1933). 1932. gadā viņu uzņēma dižciltībā iecēla par Britu impērijas bruņinieku. Vēlāk Talents vadīja publisko attiecību nodaļu BBC. Otrā pasaules kara laikā strādāja Informācijas ministrijā, pēc kara beigām 1948. gadā viņš dibināja un vadīja Publisko attiecību institūtu.

Miris 1958. gada 11. septembrī.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Man and Boy. Faber & Faber (1943)
  • Public Relations and the Making of Modern Britain: Stephen Tallents and the Birth of a Progressive Media Profession by Scott Anthony

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]