Staņislavs Petkēvičs
 | |
| Personas dati | |
|---|---|
| Dzimis |
1908. gada 6. novembrī Rīga, Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Miris |
1960. gada 29. decembrī (52 gadu vecumā) Buenosairesa, Argentīna |
| Pārstāvētā valsts |
Latvija /  Polija |
| Profesionālā informācija | |
| Sporta veids | vieglatlētika |
| Disciplīna | Vidējās un garās distances |
| Dalība sacensībās | |
| Dalība OS | 1 (1928) |
Staņislavs Petkēvičs (poļu: Stanisław Petkiewicz; dzimis 1908. gada 6. novembrī (pēc vecā stila — 24. oktobrī[1]), miris 1960. gada 29. decembrī[2] vai pēc citiem avotiem 1961. gadā[3]) bija Latvijas poļu izcelsmes vieglatlēts, pārstāvēja Latviju, vēlāk Poliju.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1908. gadā Rīgā Jāzepa Petkeviča un viņa sievas Jūlijas Koreckas, dzimušas Merķis, ģimenē. Viņa tēvs bija cēlies no Kauņas guberņas Novoaleksandrovskas apriņķa Opsas pagasta.[1]
Piedalījies 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Amsterdamā, kur izcīnīja 7. vietu 5000 m distancē un 15. vietu 10 000 m distancē. 10 000 m distancē Petkēvičs skriet beidzis vienu apli par ātru tiesnešu darbības nesaskaņotības dēļ, tādēļ bija spiests vēlreiz atsākt skriet.[4] Laikā no 1926. līdz 1928. gadam deviņas reizes kļuva par Latvijas meistaru dažāda garuma distancēs (no 800 m līdz 10 000 m), vēl trīs reizes kļuvis par čempionu krosa skrējienā.[3] Astoņas reizes laboja Latvijas rekordu dažādās distancēs, pie kam tolaik pastāvošo noteikumu dēļ vairāki rekordi netika atzīti, tai skaitā Amsterdamas Olimpiskajās spēlēs sasniegtie, jo tika uzstādīti ārpus Latvijas.[4]
1929. gadā Petkēvičs ieguva Polijas pavalstniecību[3] un pārstāvēja Poliju dažādās sacensībās, bija kluba Warszawianka biedrs. Tomēr SOK noteikumu dēļ viņš nedrīkstēja pārstāvēt Poliju Olimpiskajās spēlēs.[4] Viņš sešas reizes uzvarēja valstu sacīkstēs, kur pārspēja Pāvo Nurmi un Janušu Kusočinski.[3] Petkēvičs tika atzīts par 1929. gada Polijas gada labāko sportistu.[3] 1931. gadā Polijas Vieglatlētikas federācija diskvalificēja viņu par amatierisma noteikumu pārkāpšanu, arī Latvijas Vieglatlētikas savienība viņu 1929. gadā diskvalificēja.[4] Līdz Otrajam pasaules karam Petkēvičs strādāja par treneri, bija Polijas komandas treneris 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.[5]
Otrā pasaules kara sākumā Petkēvičs devās bēgļu gaitās uz Argentīnu, kur kļuva par veikalnieku un moderna sporta kompleksa īpašnieku.[3] Traģiski gājis bojā Argentīnā.[3]
Personiskie rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Disciplīna | Rezultāts | Datums | Vieta |
|---|---|---|---|
| 1500 m | 4:09,2 | 1928. gads | |
| 1500 m (Polijas periods) | 3:57,2 | 1930. gads | |
| 5000 m | 15:04,0 | 1928. gads | |
| 5000 m (Polijas periods) | 15:01,0 | 1930. gads | |
| 10 000 m | 32:38,8 | 1927. gada 27. augusts | Rīga, Latvija
|
| 10 000 m (Polijas periods) | 32:09,0 | 1929. gads |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Rīgas Sāpju Dievmātes katoļu draudzes kristīto reģistrs. — 1908. gads — Nr.2624. Kļūda atsaucē: nederīga
<ref>iezīme; nosaukums "ReferenceX" definēts vairākas reizes ar dažādu saturu - ↑ «Staņislavs Petkevičs». Sports-reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 12. augustā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 Andris Staģis. Latvijas vieglatlēti olimpiskajos 100 gados. RaKa, 1998. 202. lpp. ISBN 9984558657.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Andris Staģis. Latvijas vieglatlēti olimpiskajos 100 gados. RaKa, 1998. 35.—36. lpp. ISBN 9984558657.
- ↑ Latvijas olimpiskā vēsture. Latvijas Olimpiskā komiteja. 2003. 68. lpp. ISBN 9984-10-175-4.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Alīda Zigmunde. Pirmie trīs poļu tautības Latvijas olimpieši. 2018.
- LOV profils
- Sports Reference profils (angliski)
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
