Artūrs Motmillers

Vikipēdijas lapa
Artūrs Otomārs Motmillers
Artūrs Otomārs Motmillers
Personas dati
Dzimis 1900. gada 1. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas Impērija
Miris 1980. gada 18. augustā (79 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Dalība sacensībās
Dalība OS 3 (1924, 1928, 1936)

Artūrs Otomārs Motmillers (dzimis 1900. gada 1. oktobrī (pēc vecā stila — 18. septembrī),[1] miris 1980. gada 18. augustā) bija latviešu vieglatlēts, startējis garajās distancēs.

Piedalījās trijās Olimpiskajās spēlēs (1924, 1928, 1936). 1924. gadā Parīzē ieņēma 13. vietu 5000 m distancē, savukārt 10 000 m distancē izstājās. 1928. gadā Amsterdamā izcīnīja 38. vietu maratonā. 1936. gadā Berlīnē maratona distancē ierindojās 28. vietā. Astoņas reizes uzvarēja Latvijas meistarsacīkstēs dažādās skriešanas distancēs. 13 reizes laboja Latvijas rekordu dažādās distancēs. 1933. gada sasniegums (2.41:38,2) maratonā Latvijas rekorda statusā noturējās 19 gadus. 11 reizes piedalījās skrējienā "Šķērsām Berlīnei" (Quer durch Berlin), 1937. gadā uzvarēja, kopumā astoņas reizes ierindojās pirmajā trijniekā.[2]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1900. gadā Rīgā, kurpnieka Kārļa Motmillera (Mottmüller) un viņa sievas Annas, dzimušas Ozoliņas, ģimenē.[1] Bija slēpju veikala īpašnieks, vēlāk juvelierizstrādājumu veikala vadītājs. Strādāja par feldšeri Centrālajā slimokasē, tad no 1927. gada Rīgas pilsētas Žūpības apkarošanas komisijas pakļautībā atvērtajā ārstēšanas iestādē, kas bija pirmais alkoholiķu ambulatorās ārstēšanas punkts Latvijā. Līdztekus nodarbojās ar sporta inventāra tirdzniecību, kā arī ar slēpju un saliekamo laivu ražošanu. Artura Motmillera sporta preču veikals atradās Barona ielā 16‒18, pēc 1938. gada Blaumaņa ielā 28.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā turpināja feldšera darbu alkoholiķu ārstēšanas punktā. Otrā pasaules kara laikā slēpa un izglāba deviņus ebrejus (literatūrā minēti 7–11 izglābtie). 1945. gada janvārī PSRS okupācijas vara A. Motmilleru apcietināja, izvirzot apsūdzības par darbību žurnālā “Laikmets”. Izsūtīts uz Tagillaga soda nometni Kušvā Sverdlovskas apgabalā, 1946. gadā viņš atgriezās Latvijā. Strādāja par juvelierizstrādājumu veikala vadītāju Rīgā, 1960. gadu pirmajā pusē apcietināts un apsūdzēts par pārkāpumiem veikala darbā un nelegālo tirdzniecību, notiesāts uz deviņiem gadiem. Pēc cietumsoda izciešanas dzīvoja Rīgā. Miris 1980. gada 18. augustā Rīgā.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Rīgas Sv. Pāvila ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. — 1900.g. — Nr.443.
  2. Andris Staģis. Latvijas vieglatlēti olimpiskajos 100 gados. RaKa, 1998. 200. lpp. ISBN 9984558657.
  3. latvijassports.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]