Staipekņu nodalījums
| Staipekņu nodalījums Lycopodiophyta | |
|---|---|
 Vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Apakšvalsts | Paparžaugi (Pteridophytes) |
| Nodalījums | Staipekņu nodalījums (Lycopodiophyta) |
| Iedalījums | |
| |
 Staipekņu nodalījums Vikikrātuvē | |
Staipekņu nodalījums (Lycopodiophyta) ir viens no trim paparžaugu (Pteridophytes) nodalījumiem. Pastāv vairākas pasaulē plaši atzītas paparžaugu klasifikācijas sistēmas. Atšķirības izpaužas ne tikai iedalījumā dzimtās, bet arī augstākajos taksonos. Tāpēc dažādos informācijas avotos staipekņi var būt klasificēti kā paparžaugu nodalījuma (Pteridophyta) staipekņu apakšnodalījums (Lycopodiophytina).[1]
Staipekņu nodalījuma augi ir vieni no senākajiem un primitīvākajiem vaskulārajiem augiem. Tie auga jau pirms 420 miljoniem gadu, fosilas sugas ir zināmas no silūra perioda.[2] Lielākā sugu daudzveidība bija karbona periodā, kad staipekņi dominēja purvainajos mežos. Tie bija lakstaugi, krūmi un arī lieli koki. Mūsdienās staipekņi ir tikai lakstaugi.[3] Staipekņu nodalījumā ir viena klase ar 18 ģintīm un vairāk nekā 1300 sugām.[4]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No mūsdienās sastopamām augu sugām staipekņu nodalījumā ietilpst mūžzaļi lakstaugi ar ložņājošiem vai stāviem stumbriem. Staipekņu stumbriem nav kambija. Lapas ir sīkas, daudzām sugām pie lapu pamatnes ir maza, ūdeni uztveroša piedeva — mēlīte.[5]
Staipekņi, tāpat kā visi paparžaugi, attīstās ar paaudžu maiņu un to attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze — sporofīts, uz kura attīstās sporangiji ar sporām. No sporām, pēc to izsēšanās, meža trūdu kārtā attīstās dzimumpaaudze gametofīts, ko sauc par protalliju. Tā attīstība saistīta ar mikorizas sēni, kura pirmdīglī ieviešas jau agrā attīstības stadijā.[6] Ja tas nenotiek, protallijs aiziet bojā. Staipekņu nodalījumā ir gan izospori, gan heterospori augi. Izosporiem augiem visas sporas ir vienādas, no tām attīstās vienveidīgi protalliji ar abu veidu dzimumšūnām. Heterosporajiem augiem ir divējādas sporas. No lielākajām, ar barības vielām bagātajām, sporām veidojas protalliji ar sievišķajām dzimumšūnām, bet no mazākajām — protalliji ar vīrišķajām dzimumšūnām.[3] Apaugļošanās saistīta ar ūdens vidi, kas atvieglo vīrišķo dzimumšūnu pārvietošanos. Pēc apaugļošanās veidojas jauns sporofīts ar stumbru, saknēm un lapām.
Daudzi staipekņu nodalījuma augi sastopami tropu vai mērenās joslas mežos. Ezereņu dzimtā pārsvarā ir ūdensaugi un pārmitru vietu augi.
No staipekņu nodalījuma Latvijā sastopami staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) un ezereņu dzimtas (Isoétaceae) augi.[6]
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Staipekņu nodalījums (Lycopodiophyta)
- klase Staipekņu klase (Lycopodiopsida)
- † klase Zosterophyllopsida
† izmirusi augu grupa
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ N. Priedītis Enciklopēdija Latvijas augi. Rīga : Gandrs, 2014. 38. lpp. ISBN 978-9934-8015-2-5
- ↑ Callow, R. S.; Cook, Laurence Martin (1999). Genetic and evolutionary diversity: the sport of nature. Cheltenham: S. Thornes. ISBN 0-7487-4336-7.
- ↑ 3,0 3,1 Rokasgrāmata bioloģijā. Rīga : Zvaigzne ABC, 2015. 177. lpp. ISBN 978-9934-0-1595-3.
- ↑ PPG I (2016). "A community-derived classification for extant lycophytes and ferns". Journal of Systematics and Evolution. 54 (6): 563–603.
- ↑ Langenfelds V.., Ozoliņa E., Ābele G. Augstāko augu sistemātika. Rīga: Zvaigzne, 1973.
- ↑ 6,0 6,1 «Staipekņu nodalījums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 29. septembrī. Skatīts: 2010. gada 17. martā.