Marģers Stepermanis

Marģers Stepermanis Personīgā informācija Dzimis 1898. gada 15. augustā Bauska, Kurzemes guberņa (tagad Latvija) Miris 1968. gada 21. decembrī (70 gadi) Rīga, Latvija Tautība latvietis Vecāki Stepermaņu Krustiņš

Zinātniskā darbība Zinātne Latvijas vēsture Darba vietas Latvijas Universitāte, Latvijas Vēstures institūts, LZA Vēstures un materiālās kultūras institūts Alma mater Latvijas Universitāte, Parīzes Universitāte Pasniedzēji Roberts Vipers Studenti Saulvedis Cimermanis

Marģers Stepermanis (1898—1968) bija latviešu vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors (1960), Latvijas Universitātes profesors (1961).

Dzīvesgājums

Dzimis 1898. gada 15. augustā Bauskā rakstnieka Stepermaņu Krustiņa ģimenē. Mācījās Jelgavas elementārskolā, tad Jelgavas reālskolā.

Piedalījās Latvijas brīvības cīņās (1919—1920). Studēja Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes vēstures nodaļā (1923-1927) pie profesora Roberta Vipera. 1931. gadā viņš saņēma Latvijas Universitātes stipendiju divu gadu studijām Parīzes Universitātē. Pēc atgriešanās Rīgā 1933. gadā viņš aizstāvēja doktora disertāciju "Aizkraukles K. F. Šulcs un viņa sabiedriskā darbība" un 1936. gadā tika ievēlēts par Jauno laiku katedras privātdocentu, vēlāk par docentu. 1936. gadā M. Stepermani iecēla par Latvijas Vēstures institūta direktora vietnieku zinātniskajā darbā.

Pēc Otrā pasaules kara Marģers Stepermanis strādāja Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūtā par direktora vietnieku zinātniskajā darbā (1946—1949), vēlākajos gados par sektora vadītāju, paralēli pildot docenta pienākumus LU Vēstures fakultātē. 1960. gadā viņš aizstāvēja vēstures zinātņu doktora disertāciju "Zemnieku nemieri Vidzemē 1750—1784", 1961. gadā tika ievēlēts par LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes vispārējās vēstures katedras vadītāju un profesoru.

Miris 1968. gada 21. decembrī Rīgā, apbedīts Raiņa kapos.

Darbi

• Pirmās cīņas par dzimtbūšanas atcelšanu Vidzemē 1750—1764. "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" 1931. - 10. un 11. numurs
• Latviešu stāvoklis XVII un XVIII gs. un apgaismotāju kustība Latvijā. "Literatūra", 1935
• Uzbrukums latviešu tautībai zemnieku brīvlaišanas laikmetā. "Senatne un Māksla", 1936. gada 4. numurs
• Latviešu apgaismotāji XVIII gadsimtenī. krājums "Vēstures atziņas un tēlojumi", 1937.
• "Piezīmes" Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši..." jaunajam izdevumam (1953)
• Latviešu tautas dzīves veids un kultūra vēlā feodālisma periodā (XVII—XVIII gs.). "Latvijas PSR vēstures" pirmā sējuma XV nodaļa (1953)
• monogrāfija "Zemnieku nemieri Vidzemē 1750—1784" (1956)