Stepermaņu Krustiņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Stepermaņu Krustiņš
Kristaps Krustiņš Stepermanis
Stepermaņu Krustiņš
Personīgā informācija
Dzimis 1860. gada 10. februārī
Kroņa Vircavas pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1941. gada 25. maijā (81 gads)
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Bērni Marģers Stepermanis
Literārā darbība
Pseidonīms Māriņš, Mariņa
Valoda latviešu

Stepermaņu Krustiņš jeb Kristaps Krustiņš Stepermanis (1860-1941) bija latviešu izdevējs un rakstnieks. Romantisma lirisko ideju paudējs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1860. gada 10. februārī (29. janvārī) Kroņa Vircavas pagasta Stepēnos zemnieku ģimenē. Mācījās Jelgavas reālskolā (1872-1877). Strādāja par rakstvedi pie Vircavas mežziņa, publicēja pirmos dzejoļus laikrakstā "Latviešu Avīzes" (1878). Iestājās karadienestā (1881-1883), pēc tam nodevās traģēdijas rakstīšanai, kurā attēloja Mežotnes cīņas ar vācu iebrucējiem 13. gadsimtā. 1884. gadā strādāja Rīgas pilsētas policijas avīzē, vēlāk par rakstvedi mežniecībā. 1887. gadā tika izdota viņa luga "Zemgalieši".

1888. gadā nodibināja Saldus Sadraudzīgo biedrību un atvēra grāmatu veikalu ar bibliotēku, 1894. gadā to pārcēla uz Bausku, kur nodibināja Bauskas Lauksaimnieku biedrību un bija tās ilggadējs priekšnieks. Turpināja vēsturisku lugu rakstīšanu, izdeva sabiedrisko rakstu krājumu "Pa vaļas brīžiem" (1-2, 1897-1898), sadarbībā ar F. Ādamoviču "Paidagoģisku kalendāru" (1897-1900) ar pielikumiem "Paidagoģisks rakstu krājums". Šajā laikā Ausekļa teātris iestudēja viņa lugas "Mācītāja meita" (1896) un "Ūdens meita" (1905), kas panākumus neguva. Pēc 1905. gada revolūcijas neilgu laiku pavadīja apcietinājumā, pēc tam Krievijā (1906-1907). Pirmā pasaules kara laikā dienēja armijas apgādē Kislovodskā.

Pēc atgriešanās dzimtenē darbojās Rīgas Jūrmalas Domē (1921-1941), bija pilsētas galvas biedrs (1922-1928), finanšu nodaļas vadītājs, pilsētas bankas direktors (1931-1939). Miris 1941. gada 25. maijā Rīgā, apbedīts Rīgā Meža kapos.[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • dzejoļu krājums "Neaizmirstules" (1888)
  • luga "Zemgalieši" (1. daļa 1883, izdota 1887)
  • luga "Ūdens meita" (1884, izdota 1893)
  • lugas "Altranstetas asins zieds", "Mācītāja meita", "Sodība" (visas 1893),
  • lugas "Ganu meita", "Goda dēļ", "Plītnieks" (visas 1895),
  • luga "Tumšas ēnas" (1897)
  • dzejoļu krājums "Ideāls" (1902)
  • luga "Revolūcija" (1924)
  • luga "Zemgalieši" (2. daļa, 1925)[2]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Karulis K. Rakstnieks un grāmatnieks Stepermaņu Krustiņš. Grāmata, 1990. - Nr. 5

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]