Muzejs veidojās, pateicoties zviedruģeologam Jūhanam Gunnaram Andersonam, kurš Ķīnas apmeklējuma laikā 20. gadsimta 20. gados Dzeltenās upes ielejā atklāja nezināmas apmetnes un kapus, kuros uzgāja priekšmetus, kas bija attiecināmi uz jauno akmens laikmetu. Ģeologam tika atļauts bagātīgo atradumu kolekciju izvest uz Zviedriju, kur šī kolekcija izveidoja pamatu muzejam, kurš tika dibināts 1926. gadā.[1] Muzeja veidošanā un attīstībā tajā laikā liela loma bija toreizējam kroņprincim, vēlākajam karalim Gustavam VI Ādolfam, kuram bija zināšanas un interese par arheoloģiju. Gustavs VI Ādolfs muzejam atdeva savu lielo Senās Ķīnas mākslas un amatniecības darbu kolekciju. 1963. gadā muzejs tika pārcelts uz Šepsholmenu,[1] atjaunotu 1699.—1700. gados būvētu ēku, kurā agrāk kalpoja karaļa Kārļa XII miesassardzei. Šajā ēkā muzejs atrodas joprojām.
Tālo austrumu antīkās mākslas muzejs, kurš ir veltīts Ķīnas, Japānas, Indijas un Korejas mākslai un arheoloģijai, var pretendēt uz pasaulē nozīmīgākās Ķīnas mākslas kolekcijas godu ārpus Āzijas. Muzejā ir pastāvīgā ekspozīcija, kā arī notiek tematiskās izstādes un tiek rīkotas konferences.[2] Muzeja teritorijā atrodas bibliotēka, kurā ir pieejami materiāli par Austrumāzijas mākslu, kultūru un arheoloģiju.[3] Apmeklētājiem ir pieejama kafejnīca un muzeja veikals. Muzeju finansiāli atbalsta biedrība "Austrumāzijas muzeja draugi".[4]
