Pjotrs Stolipins

Pjotrs Stolipins Пётр Аркадьевич Столыпин
Krievijas premjerministrs
Amatā 1906. gada 21. jūlijs — 1911. gada 18. septembris
Priekštecis	Ivans Goremikins
Pēctecis	Vladimirs Kokovcevs
Dzimšanas dati	1862. gada 14. aprīlī Drēzdene, Saksija, Vācu Savienība (tagad Vācija)
Miršanas dati	1911. gada 18. septembrī (49 gadu vecumā) Kijiva, Krievijas Impērija (tagad Ukraina)
Tautība	krievs
Tēvs	Arkādijs Stolipins
Māte	OIga Stolipina (Neidgardte)
Bērni	6
Profesija	ierēdnis
Augstskola	Sanktpēterburgas Universitāte
Reliģija	pareizticība

Pjotrs Stolipins (krievu: Пётр Аркадьевич Столыпин; dzimis 1862. gada 14. aprīlī [v.s. 2. aprīlī], miris 1911. gada 18. septembrī [v.s. 5. septembrī]) bija krievu politiķis, iekšlietu ministrs un Krievijas Impērijas premjerministrs. Pazīstams kā viens no 1905. gada revolūcijas galvenajiem pretiniekiem un t.s. Stolipina agrārās reformas ieviesējiem.

Nogalināts atentātā, ko veica anarhists Dmitrijs Bogrovs.

Dzīvesgājums

Dzimis augstmaņu ģimenē Drēzdenē, kur māte bija atbraukusi apciemot radus. Bērnību pavadīja Seredņikovas ciemā Maskavas guberņā un Žemaitijā Kalnaberžes muižā (Kalnaberžė) pie Ķēdaiņiem. Ģimnāzijā mācījās Viļņā un Orlā. Studēja fiziku un matemātiku Sanktpēterburgas Universitātē. Pēc universitātes beigšanas strādāja valsts darbā. No 1889. līdz 1902. gadam Stolipins darbojās Kauņā, kur bija apriņķa muižniecības vadītājs (Уездный предводитель дворянства).

1902. gada 30. maijā Stolipinu iecēla par Grodņas guberņas, 1903. gada 15. februārī par Saratovas guberņas gubernatoru. Enerģiski rīkojoties, Stolipinam 1905. gada revolūcijas laikā izdevās atgūt valdības kontroli pār guberņu. 1906. gada 26. aprīlī Stolipins tika iecelts par Krievijas iekšlietu ministru. Kad Krievijas imperators Nikolajs II 1906. gada jūlijā atlaida Pirmo Valsts domi, Stolipins tika iecelts par Krievijas premjerministru.

Ieviešot paātrinātus tiesas procesus un citus procesus, Stolipina valdībai lielā mērā izdevās savaldīt un neitralizēt 1905. gada revolūcijas procesus. 1907. gada jūnijā tika atlaista arī Otrā Valsts dome. Lai izveidotu zemnieku — zemes īpašnieku slāni un sašaurinātu revolūcijas sociālo bāzi, tika veikta ekonomiskā reforma, ļaujot laukos attīstīties zemnieku individuālajām saimniecībām.

No 1905. līdz 1911. gadam pret Stolipinu tika veikti 11 atentāti, 1911. gada 14. septembrī (pēc jaunā stila) Kijivas teātrī operas izrādes laikā Stolipinu sašāva anarhists Dmitrijs Bogrovs. Pēc četrām dienām Stolipins mira. Pamatojoties uz Stolipina testamenta pirmo rindu "Gribu, lai mani apglabā tur, kur mani nogalinās", apglabāts Kijivā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pjotrs Stolipins.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)