Suņs Džunšaņs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Suņs Jatsens)
Jump to navigation Jump to search
Suņs Džunšaņs
孫中山
Sun Yat Sen portrait.jpg
Suņs Džunšaņs ap 1912. gadu
Ķīnas Republikas pagaidu prezidents
Amatā
1912. gada 1. janvāris — 1912. gada 1. aprīlis

Dzimšanas dati 1866. gada 12. novembrī
Miršanas dati 1925. gada 12. martā

Suņs Džunšaņs (vienkāršotā ķīniešu: 孫中山, piņjiņs: Sūn Zhōngshān; zināms arī kā Suņs Jisjeņs (vienkāršotā ķīniešu: 孙逸仙, piņjiņs: Sūn Yìxiān, atveidojot svešvalodās no Honkongā lietotās izrunas[1], dzimis 1866. gada 12. novembrī, miris 1925. gada 12. martā), agrāk saukts par Sunjatsenu,[2] bija ķīniešu revolucionārais demokrāts. Viņš tiek uzskatīts par Ķīnas Republikas "tēvu". Viņa vārdā nosaukta Džunšaņa pētniecības stacija Antarktīdā.

Jisjaņs bija pirmais ķīniešu nacionālistu partijas Gomiņdan priekšsēdētājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1866. gadā Guandunas provincē zemnieka ģimenē. 1879. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi pie sava brāļa Honolulu, kur mācījās anglikāņu skolā, vēlāk Honkongā viņu nokristīja kāds ASV misionārs. No 1887. līdz 1892. gadam viņš studēja medicīnu Honkongas universitātē, tad strādāja par ārstu Makao. 1894. gadā nodibināja Ķīnas atjaunošanas biedrību (興中會 / 兴中会) un organizēja Kantonas sacelšanos pret Ķīnas impērijas valdību, pēc kuras apspiešanas devās trimdā uz Eiropu, tad ASV, Kanādu un Japānu.

1911. gada 10. oktobrī Ķīnas impērijā uzvarēja siņhai revolūcijai, kas sākās kā Učanas sacelšanās Uhaņā. Suņs Džunšaņs atgriezās Ķīnā, kur 1912. gada 1. janvārī oficiāli pasludināja republikas dibināšanu. Pirmajās Ķīnas parlamenta vēlēšanās uzvarēja Suņa Džunšaņa izveidotā Revolucionārā partija, 1912. gadā no 1. janvāra līdz 1. aprīlim viņš bija Ķīnas Republikas pagaidu prezidents.

1919. gada 10. oktobrī viņš no Ķīnas Revolucionārās partijas izveidoja Ķīnas Nacionālistu partiju (Gomiņdan, uzskatos līdzīga Eiropas sociāldemokrātiem). Meklējot atbalstu ārvalstīs, 1920. gadā Suņ Jatseņs nodibināja attiecības ar Padomju Krieviju. Ar vietējo militāristu palīdzību 1921. gadā viņš iekaroja Guandžou, kur 1921. gada aprīlī izveidoja savu valdību, kas bija opozīcijā Pekinas valdībai. No 1923. līdz 1925. gadam Džunšaņs bija valsts de facto vadītājs. Miris no vēža 1925. gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jeļena Staburova. Ķīniešu valodas īpašvārdi un to atveide latviešu valodā. Jāņa Rozes apgāds, 2006. 46. lpp. ISBN ISBN 9984-23-223-9.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. XXI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 41 184. sleja.