Su-27

*Su-27*
Tips	daudzmērķu iznīcinātājs
Valsts	PSRS → Krievija
Ražotājs	Jurija Gagarina Komsomoļskas pie Amūras aviācijas rūpnīca
Konstruktors	Suhoja konstruktoru birojs
Pirmais lidojums	1977. gada 20. maijā (prototips Т-10-1); 1981. gada 20. aprīlī (Т-10S-1)
Statuss	ekspluatācijā,; ražošana pārtraukta
Primārais lietotājs	PSRS (bijušais);; Krievija;; Ukraina;; Kazahstāna;; Ķīna
Ražošanā	no 1981. gada
Skaits	680
Modifikācijas	Т-10, Т-10S, Т-10-15, Т-10-20, Т-10-24, Т-10-26, Т-101, Su-27, Su-27S, Su-27S1М, Su-27P, Su-27P1М, Su-27UB, Su-27УB1М, Su-27UP, Su-27UP1М, Su-27SК, Su-27SКМ, Su-27SM, Su-27UBK, Su-27-1М, Su-27КМ, Su-27KUB, Su-27IB, Su-30(Su-27PU), Su-33(Su-27К), Su-35(Su-27М), Su-35S, Su-37

Su-27 (krievu: Су-27, rūpnīcas kods T-10S; pēc NATO kodifikācijas: Flanker-B) ir Padomju Savienības Suhoja konstruktoru birojā izstrādāts ceturtās paaudzes virsskaņas smagais daudzmērķu iznīcinātājs, tā galvenie konstruktori dažādos laikos bija Naums Čerņakovs, Mihails Simonovs, Artjoms Kolčins un Aleksejs Kniševs.

Su-27 var lidot jebkādos laikapstākļos un paredzēts gaisa pārākuma iegūšanai. Lidmašīnu izmanto arī raķešu un bumbu triecieniem pret zemes mērķiem. Tas ir taktisko kodolieroču nesējs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais prototipa lidojums notika 1977. gadā. 1982. gadā lidmašīna sāka ienākt aviācijas vienībās, tās ekspluatācija sākās 1985. gadā. 1990. gada 23. augustā šī lidmašīnu iekļāva PSRS bruņojumā.

2008. gadā Su-27 bija viena no galvenajām Krievijas gaisa spēku lidmašīnām, tās modifikācijas izmantoto Ukrainā, Indijā, Ķīnā un citās valstīs. Uz Su-27 bāzes ir izstrādāts arī liels kara lidmašīnu modifikāciju skaits.

Su-27 prototipa T-10 kabīne ir izstādīta apskatei Rīgas aviācijas muzejā.

Su-27 projekcijas.
Su-27S kabīne.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Russia Air Force Handbook. World Strategic and Business Information Library. Washington, D.C. : International Business Publications USA. 2009. 167. lpp. ISBN 978-1-43874-019-5.